sestdiena, 2018. gada 10. marts

Desmit – Īss ievads

   Dažādas senās kultūras kā berberi, heti, indieši, inki un mīnojieši pieņēma 10 kā pamatu to skaitīšanas sistemai. Mūsdienās mēs visi izmantojam decimālo skaitīšanas sistēmu. Desmit ir 5 un 2 bērns. Vārds „desmit” ir cēlies no indoeiropiešu vārda „dekm”, kas nozīmē „divas rokas”. Desmit precīzi tiek iegūts, kā summa no pirmajiem četriem skaitļiem: 1 + 2 + 3 + 4 = 10. Svarīga ir fakta dziļā nozīme, ka pitagorieši piešķīra tam atpazīstamību, iemūžinot to tetraktis figūrā (ģeometriskajā matricā) un nosaucot šo sakrālās ģerometrijas simbolu par: Visums, Debesis un Mūžība. Tetraktis saukts arī par Pitagora dekādi sastāv no 10 punktiem, kas izkārtoti četrās rindās vienādmalu trīsstūra formā. Desmit ir ne tikai ceturtais trīstūrveida skaitlis, bet arī trešais tetraedrālais1 skaitlis. Tas noved pie fakta ar lielu nozīmi, ka vienlaicīgi tas ir gan divu, gan trīs dimensiju trīsstūrveida formas uzbūves skaitlis. Desmit tiek iegūts no diviem kopā saliktiem pentagoniem (piecstūriem). Un apkart desmitstūrim var piesaistīt un perfekti salikt pantagonu rindu. DNS, attiecīgi kā atslēgai uz dzīvības reprodukciju, ir desmit soļi katrā dubultās spirāles pagriezienā, kas šķērsgriezumā izskatās kā desmitkārtīga rozete2. No ebreju kabalas dzīvības kokā ir desmit sefirotas jeb garīgās sfēras. Desmitkārtīgā simetrija bieži ir pielietota gotiskajā arhitektūrā. Platons uzskatīja, ka desmit skaitļu kopa satur visus skaitļus.

1Tetraedrāls - Attiecināms uz, veidojas, vai ir tetraedra forma.
2Rozete - Dekoratīvs raksts vai veidojums, kas pēc formas atgādina atvērušos rozes ziedu.

Turpinājumā grupas MUSIQQ - No 10-10 dziesma.

otrdiena, 2017. gada 19. decembris

Izbaudot Broomhill Art Hotel

   Esot Apvienotajā Karalistē 2017. gada decembra vidū viesojos Broomhill Art Hotel (4 zvaigžņu viesnīca), kas atrodas North Devon grāfistē 3,6 km attālumā no Barnstaple pilsētas centra. Cik sapratu, viena no labākajām un novērtētākajām viesnīcām Lielbritānijā, kas saistītas ar mākslu. Viesnīcas mājaslapas adrese: http://www.broomhillart.co.uk/.
   Viena nakts divvietīgā numurā izmaksāja 50 mārciņas. Cenā tika iekļautas arī bezmaksas brokastis. :) Naktsmītnē pieejams arī bezmaksas bezvadu internets u.c. iespējas. Patīkama divguļamā gultā - liela un mīksta. :) Pa nakti guļot nebija auksti - tika nodrošināts pārvietojams sildītājs ar ventilatoru. Normāla elektriskā tējkanna (ar metāla iekšpusi) un grīda ar paklāju. :) Pavecs pārkrāsots drēbju skapis, kur apakšējā nodalījumā tika glabātas neizmantojamās mantas. :( Varēja redzēt, ka vannas istabā parkets no mitruma šur tur bija nedaudz pacēlies - "uzpampis". Dušas kabīnē bija grūti noregulēt optimālu ūdens temperatūru. Nepatika, arī tas, ka mazajā spogulī nevarēja redzēt savu galvu, "nošķēla nost" - varēja būt lielāks. Vannas istabas logu nevarēja noregulēt vēdināšanas režīmā - vienīgais atveramais logs numuriņā. Platekrāna televizors ar neskaitāmiem kanāliem, kuros nav ko redzēt - nekas interesants. Tālāk par 100 kanālu apnika spaidīt TV pulti. Limitēs bezvadu internets, priekš interneta "sērfošanas" bija labs, kam apjomīgākam gan nederēja. Visā visumā skaisti iekārtots numuriņš ar daudzām gleznām. Viss pārējais numuriņā bija tā, ka tam jāpienākas - atbilstoši līmenim.
   Pats hotelis samērā kompakts, ar daudziem izstādītiem mākslas darbiem. Apskatei bija pieejama skaista un interesanta mūsdienu mākslas galerija.
   Brokastu laiks bija no 8:00 - 9:00, varēja gan būt ilgāks, vēlāks. Bet tā kā es nogulēju brokastu laiku, mani laipni pieņēma arī vēlāk. :) Labas un bagātīgas angļu veģetārās brokastis (pēc pieprasījuma) - varēja kārtīgi ieturēties. Jāpiebilst, ka viņiem gan nav vārīti olu trauciņi, pieņemu tas tāpēc, ka reti kāds kaut ko tādu pasūta - vārītas olas.
   Viesnīcas teritorijā ir ļoti plašs internacionāls skulptūru parks, kurā redzami dažādi mākslas stili par dažādām tēmām - kas bija necerēti un interesanti! Skulptūru dārzs caurvijas ar strauju upi un strautiem. Tas ir izvietots starp ļoti seniem un arī interesantiem (neredzētiem) kokiem, kur daži no tiem ir izauguši interesantās formās. Pat ziemas gadalaikā Broomhill Sculpture Gardens šķiet krāšņi. Savā nodabā izstaigāt visu skulptūru dārzu man aizņēma aptuveni 1 h un 20 min.

   Zemāk redzamas dažas kolāžas.

piektdiena, 2016. gada 30. septembris

Aspartāms


Pārtikas piedevas nr.: E951
Funkcija / pielietojums: mākslīgs saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs



Aspartāms ir mākslīgais saldinātājs, kas iegūts (sintezēts) laboratorijas apstākļos. Tas ir aptuveni 180 reizes saldāks par rafinēto jeb balto cukuru (saharozi) un satur mazāk kaloriju. Salīdzinot ar saharozi, saldās garšas izjūta no aspartāma parādās lēnāk, taču saglabājas ilgāk, tam piemīt intensīvi salda garša. Daudziem cilvēkiem saldinātāja garša var liekties nepatīkama. Ieteicamais daudzums ir 1/32 daļa no tējkarotes uz glāzi ūdens vai sulas, vai arī to pievienot ēdienam pēc saviem ieskatiem. Aspartāms ir nestabils skābā vidē, tādēļ tas nav derīgs skābas pārtikas saldināšanai.

Aspartāms ir asparagīnskābes un fenilalanīna dipeptīda metilesteris. Aspartāms var būt ražots izmantojot ģenētiski modificētas zarnu nūjiņas (Escherichia coli, saīsināta arī kā E. coli) baktērijas paveidu. Nodrošinot baktēriju augšanai nepieciešamos apstākļus (vidi) tās ar enzīmu jeb fermentu palīdzību pārstrādā saņemtās barības vielas un caur šūnu sieniņām (šūnapvalku) izdala nevajadzīgos blakusproduktus (olbaltumvielas u.c. vielas). Iegūtās (sintezētās) olbaltumvielas jeb proteīni satur 2 no 20 dabā sastopamajām aminoskābēm: aspargīnskābi un fenilanīnu, kas ir pamat sastāvdaļas saldinātāja ražošanai. No baktēriju ekskrementiem (atkritumvielām) tiek atdalītas un attīrītas vajadzīgās aminoskābes, kas tālāk tiek pakļautas sintēzes reakcijai ar alkoholu - metilspirtu (metanolu jeb koka spirtu). Pārveidotās aminoskābes pie noteiktiem apstākļiem tiek uzkarsētas un atdzesētas. Šajā kondensācijas procesā aminoskābes kristalizējas, pārvēršoties dipeptīdos (saistītos aminoskābju pāros). Iegūtie kristāli tiek apstrādāti ar etiķskābi kā rezultātā veidojas aspartāms.

Organismā aspartāms sadalās to veidojošajās sastāvdaļās - asparagīnskābē, fenilalanīnā un metanolā ar masas attiecību 4 : 5 : 1. Metanols rodas aspartāmam sadaloties virs 30 °C un pat pie ilgstošas produktu glabāšanas (t.sk. istabas temperatūrā). Metanols ir kumulatīva inde. Nonākot aknās tas alkoholdehidrogenāzes iedarbībā ātri metabolizējas par formaldehīdu (metanālu) - ļoti kaitīga gāze. Pēc tam formaldehīds aldehīdehidrogenāzes iedarbībā strauji un pilnība oksidējas par skudrskābi (metānskābi), kurai ir ilgs pussabrukšanas periods - t.i., lēni metabolizējas. Galvenokārt pateicoties tieši šīs vielas toksiskajai iedarbībai saindēšanās ar metanolu ir daudzu, tautā saukto "krutkas" dzērāju, nāves cēlonis.



1965. gada decembrī Amerikā strādājot pie zālēm pret čūlām James M. Schlatter (G.D. Searle & Company ķīmiķis) nejauši atklāja aspartāmu. ASV Pārtikas drošības un uzraudzības dienests (Food Safety and Inspection Service - FSIS) 1974. gadā aspartāmu atzina par drošu lietošanā cilvēkiem. 1981. gadā kompānijas G.D. Searle patents uz aspartāmu tika pagarināts, bet 1992. gada decembrī tas beidzās. Līdz ar to aspartāmu varēja sākt ražot arī citi uzņēmumi. ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (Food and Drug Administration - FDA) jau 1995. gada augustā ziņoja par 92 ar aspartāma lietošanu pārtikā saistītām saslimšanām, tostarp nāvi. 1996. gadā FDA noņēma visus izmantošanas ierobežojumus attiecībā uz šo sastāvdaļu, kas ļāva to izmantot karsētos un ceptos produktos. Pēdējo 30 gadu laikā no visām patērētāju sūdzībām, ko saņēmusi FDA, aptuveni 75 % ir par aspartāmu. Arī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (European Food Safety Authority - EFSA) vairākkārt atzinusi šo vielu par cilvēku veselībai drošu (nekaitīgu) balstoties uz veiktajiem aspartāma riska novērtējumiem. Kā arī apstiprinājusi tās priekšgājējas – Eiropas Komisijas Pārtikas zinātniskās komitejas (Scientific Committee on Food (SCF)) 1984., 1988. un 2002. gadā veikto pārbaužu rezultātus. ESFA zinātniskie pētījumi saskan ar Apvienotās Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas/Pasaules veselības organizācijas pārtikas piedevu ekspertu komitejas (Joint Food and Agriculture Organization (FAO)/World Health Organization (WHO) Expert Committee on Food Additives (JECFA)) veiktajām pārbaudēm. Arī vairāk nekā 100 valstīs esošo regulējošo iestāžu veiktie zinātniskie pētījumi un normatīvās pārbaudes atzinušas, ka aspartāms ir lietošanai nekaitīgs. Līdz ar to, savos novērtējumos ESFA zinātniskie eksperti viennozīmīgi secināja, ka nevar būt nekādu bažu par to, ka aspartāms pašreizējā devas līmenī ir kaitīgs patērētājiem, ieskaitot zīdaiņus, mazus bērnus un sievietes grūtniecības laikā. Pašreizējā pieļaujamā dienas deva, ko uzskata par cilvēkam nekaitīgu ir 40 miligrami uz ķermeņa masas kilogramu (mg uz kg). ASV Pārtikas un zāļu pārvalde ir noteikusi aspartāma pieļaujamo dienas patēriņu, kas ir 50 mg uz ķermeņa masas kilogramu. Pārsvarā cilvēki ikdienā patērē vidēji ap 10 mg uz kg. Jāpiebilst, ka laboratorijas pētījumos parasti izmanto maksimāli atļauto dienas devu.

Ik pa reizei sabiedrība parādās jauni zinātnieku veiktie pētījumi vai iepriekšējo pētījumu izvērtējumi tādējādi no jauna uzvirmojot ažiotāžai, diskusijām par aspartāma kaitīgo ietekmi. Tiek kritizēti iepriekšējo pētījumu metodes, to atklātums un godīgums, un veids kā tiek noteikts pieļaujamais un veselībai nekaitīgais daudzums pārtikā. Realitātē lielo ražotāju lobija dēļ tālāka pētījumu uzsākšana / virzība un saldinātāja ierobežošana / aizliegšana pārtikas produktos tiek stipri bremzēta vai pat netiek uzsākta vispār. Aspartāms ir viena no visvairāk pētītajām pārtikas piedevām, ar vairāk nekā 200 pētījumiem, gandrīz pēdējo 40 gadu laikā. Neskaitāmi pētījumi ir apstiprinājuši, ka aspartāma lietošana uzturā var izraisīt teju ap 100 dažādu organismam nelabvēlīgu blakusparādību (blakņu) simptomu? un saslimšanu, piemēram:

agresivitāte;
acidoze;
aizkaitināmība;
aklums;
aknu aptaukošanās;
Alcheimera slimība;
alerģija;
aptaukošanās;
asas sāpes ķermenī, bez iemesla;
astma;
atkarība;
atmiņas pasliktināšanās / zudums;
bezmiegs;
cukura diabēts (cukurslimība);
demence (dzīves laikā radusies plānprātība);
depresija;
dzirdes pasliktināšanās / zudums;
džinkstoņa ausīs;
epilepsija (krītamā kaite);
fibromialģija (hronisks sāpju sindroms);
galvassāpes, arī ilgstošas;
garastāvokļa svārstības;
hiperaktivitāte;
imūnsistēmai kaitīgs;
krampji;
kuņģa sieniņas bojājumi;
leikēmija jeb leikoze;
lēkmes;
limfoma;
locītavu sāpes;
metaboliskā acidoze;
migrēna;
multiplā jeb izkaisītā skleroze vai tās simptomi;
neiroloģiskā simptomātika;
neirotoksisks (izraisa nervu sistēmas un smadzeņu bojājumus);
nejūtīgums;
nemiers;
nogurums;
paaugstināta uzbudināmība, arī bērniem;
paaugstināts dzīvsudraba jūtīgums no sudraba amalgama plombām;
paranoja;
Parkinsona slimība;
rada slāpju sajūtu;
redzes pasliktināšanās / zudums (denaturē acs tīklenes proteīnus);
reibonis;
samazināta insulīna izstrāde aizkuņģa dziedzerī;
sausina gļotādu;
sistēmiskā sarkanā vilkēde;
slikta dūša;
smadzeņu audzējs;
spazmas;
teratogēns (izraisa defektus augošā embrijā);
tinnitus (troksnis ausīs);
tirpoņa kājās;
trauksmes sajūta, nepamatota;
vairogdziedzera slimības;
veicina gēnu defektu veidošanos;
vēzis;
zarnu sieniņas bojājumi.



Aspartāms galvenokārt ietekmē nervu sistēmu, radot daudzus neiroloģiskus simptomus. Galvassāpes ir visbiežākais simptoma veids pēc aspartāmu saturošu pārtikas produktu lietošanas uzturā. Pilotiem ir aizliegts lietot ēdienus un dzērienus, kas saldināti ar aspartāmu, jo tas izraisa epilepsijai līdzīgu bezsamaņu un smaržas halucinācijas. Aspartāmu nav arī ieteicams uzņemt cilvēkiem ar fenilketonūriju, jo reta ģenētiska traucējuma dēļ viņu organisms nespēj pareizi pārstrādāt no aspartāma radušos fenilalanīnu, klātesot aminoskābēm. Tādēļ tiem saldinātāju maisījumiem, kuru sastāvā ir aspartāms, marķējumā jābūt norādei vai brīdinājumam "satur fenilalanīnu". Aspartāms ir īpaši bīstams diabēta pacientiem. Jo lietojot aspartāmu diabētiķiem var rasties retinopātija (tīklenes asinsvadu bojājumi), cukura līmenis asinīs kļūst nekontrolējams, kā rezultātā var iestāties koma un pat nāve. Aspartāms nav noderīgs arī cilvēkiem, kas vēlas ieturēt slaido līniju vai notievēt, jo tas neapmierina smadzeņu tieksmi pēc kaut kā salda (cukura vai glikozes) tādējādi apetīte tikai palielinās. Lai kompensētu šo izsalkuma sajūtu tiek apēsts vairāk nekā nepieciešams, kā rezultātā paaugstinās cukura līmenis asinīs, kas savukārt izraisa svara pieaugumu, nevis tā zaudēšanu kā sākumā varētu domāt, lietojot produktus ar zemu kaloriju saturu. Saldinātāja augstais salduma līmenis var izmainīt arī saldas garšas uztveri, tādējādi produkti, kas ir dabīgi saldi, piemēram, augļi, vairs tik ļoti neapmierina. Tas var novest pie tā, ka cilvēki izvēlēsies ēst saldākus produktus un uzņemt tos vairāk, lai apmierinātu baudas centrus savās smadzenēs. Īpaši jūtīgi pret šo saldinātāju ir bērni, tādēļ to nebūtu ieteicams lietot uzturā, t.sk. grūtniecēm. Tā kā aspartāmā esošā asparagīnskābe spēj šķērsot hematoencefālisko barjeru, tad tā lietošana var imitēt multiplās sklerozes simptomus, izraisīt Parkinsona slimību un retos gadījumos epilepsijas lēkmes. Aspartāms var saasināt slimības gaitu, kas var radīt komplikācijas un kļūt bīstams dzīvībai. Aspartāms ir kā lēnas iedarbības inde ar ko tiek saindēti pārtikas produkti. Ne velti to uzskata par vienu no bīstamākajām pārtikas piedevām.


Aspartāms mūsdienās ir viens no visizplatītākajiem mākslīgajiem saldinātājiem. Tāpēc iepērkoties, īpaša vērība ir jāpievērš pārtikas produktiem, to etiķetē norādītajam sastāvam, kas tiek reklamēti ar tādiem saukļiem, uzrakstiem kā "diētisks", "mazs kaloriju saturs", "bez cukura" utml., jo ir liela iespējamība, ka tie satur aspartāmu. Piemēram, bezkaloriju un mazkaloriju dzērieni veido līdz pat 30 % no bezalkoholisko dzērienu tirdzniecības klāsta daudzos ES tirgos. Šie dzērieni ļauj patērētājiem apmierināt to dabisko vēlmi pēc saldas garšas, tai pat laikā uzņemot nelielu kaloriju daudzumu. Šādu bez cukuru saturošu produktu lietošana pirmajā brīdī varētu šķist veselīga, bet patiesībā ir gluži otrādi - tā var nodarīt nopietnu kaitējumu veselībai. Turklāt aspartāmam nav gandrīz nekādas uzturvērtības un cilvēka gremošanas sistēmai nav tādu fermentu, kas spētu pārstrādāt un izmantot mākslīgi radītas vielas.



Produkti, kas visbiežāk satur aspartāmu:

atspirdzinošie dzērieni;
ārstniecības līdzekļi (medikamenti, zāles), arī bērniem paredzētie;
bezalkoholiskie dzērieni;
brokastu pārslas;
cepumi;
deserti;
diabēta slimniekiem paredzētie pārtikas preces;
diētiskās limonādes (kola, sodas dzērieni u.c.);
diētiskie jeb mazkaloriju produkti;
enerģijas dzērieni, piemēram, "Red Bull";
galda saldinātāji jeb cukura aizstājēji, aizvietotāji ar zīmola nosaukumiem: "AminoSweet", "Canderel", "Equal", "NutraSweet", "PalSweet" u.c.;
jogurti;
karstās šokolādes dzērieni;
kartupeļu čipsi;
kečups;
konditorejas izstrādājumi;
konfektes;
košļājamās gumijas, piemēram, "Dirol", "Orbit";
mērces;
spora pulveri;
sulas;
šķīstošā kafija;
tievēšanas līdzekļi;
uztura bagātinātāji (vitamīni u.c.);
zīdaiņu uzturs;

var būt pievienots jebkuram produktam, kurš ir bez cukura vai bez cukura piedevas.


Pēc lietošanas ieraduma, bīstamāki ir tie produkti, kas tiek lietoti ikdienā, piemēram, košļājamās gumijas vai atspirdzinošie dzērieni, vasaras periodā. Īpaša piesardzība būtu jāpievērš tiem pārtikas produktiem, kuros aspartāms, tiek izmantots kopā ar tādām piedevām kā E621 jeb nātrija glutamāts, mononātrija glutamāts. Mononātrija glutamāts tiek izmantots kā garšas un aromāta / smaržas pastiprinātājs, īpaši tādos pārtikas produktos kā: kartupeļu čipsi; ātri pagatavojamās sausās zupas, biezputras; sieri utt.

Pārtikas produktu ražotājiem ir ekonomiski izdevīgi cukura vietā izmantot aspartāmu, jo lai iegūtu to pašu salduma līmeni saldinātāju nepieciešams pievienot pavisam nedaudz, tai pat laikā patērētājiem sniedzot produktu ar daudz mazāku kaloriju skaitu. Jāsaprot, kas tas tiek darīts tikai un vienīgi peļņas nolūkos, nevis rūpēs par patērētāju veselību. Neuzticēties dietologiem, ārstiem vai diētisko un veselīgo produktu reklāmām, kas iesaka cukuru aizvietot ar mākslīgajiem saldinātājiem (aspartāmu) solot, ka šie produkti nekaitē zobiem, neveicina aptaukošanos (sekmē svara kontroli) un palīdz diabēta pacientiem. Ik vienam vajadzētu padomāt un rīkoties - izslēdzot no savas ēdienkartes aspartāmu saturošus produktus. Pirmais solis ir jāsper mums pašiem -  patērētājiem, un tikai pēc tam var prasīt rīcību no pārtikas ražotāju un valdības puses.

pirmdiena, 2016. gada 1. augusts

Aprikožu kauliņi

Aprikožu kauliņu eļļa
Pielietojums: Var izmantot gan tīrā veidā, gan maisījumā ar citām augu eļļām. Piemērota gandrīz jebkuriem nolūkiem, piemēram, ar eļļu var ieziest seju, izmantojot to kā nakts krēmu var arī ieziest zem acīm, aizstājot kosmētikas krēmus un želejas. Eļļu var izmantot ādas pīlingam vai ārstēt dažādus ādas iekaisumus. Eļļu var pievienot neierobežotā daudzumā pie mitrinošiem un barojošiem krēmiem, ap acīm, sejas un ādas kopšanai.

ceturtdiena, 2016. gada 30. jūnijs

Pārtikas veikali Islandē

Ļoti daudz ir ievestās (importētās) pārtikas, pašu ražotā pārtika ir mazākumā. Līdz ar to produktu etiķetes ir dažādās valodās (nav noteikts, ka uz etiķetes jābūt attiecīgās valsts valodai), tāpēc lasot produktu etiķetes sanāk bieži pārslēgties uz ādu citu valodu, lai izlasītu nepieciešamo informāciju. Ūdens no ūdenskrāna garšo pēc sēra jeb pēc olām. Veikalā ir ļoti šaurs dzeramā ūdens piedāvājums ir ūdens maksimāli 2 l iepakojumā maksā vidēji. Vairākos veikalos ir nopērkami nocenoti augļi un dārzeņi līdz pat 50 % lētāk vai arī salikti iepakojumā par 99 kronām. Marinēti sarkanie kāposti (rauðkál), tādas gastranomiskās izvirtības kā ar šokolādi noklāti virtuļi (kleinu hringir) vai žagariņi (súkkulaðikleinur), Šokolādes sortimenta izvēle mazāka nekā latvijā. kanēļa smalkmaizītes (kanilsnúðar) gan cietās, gan mīkstās, tikpat plašā piedāvājumā kā parastie cepumi ir arī pilngraudu cepumi, tā sauktie digestive. Makaronus un galetes ražo arī no speltas miltiem. Ievārījumi lielākoties ir tādi želejaini, ar konservantiem u.c. pārtikas piedevām. Kā par lielu izbrīnu zivju konservi metāla kārbās ir ļoti šaurā izvēlē, ne salīdzināt ar Latvijā nopērkamo sortimentu. Veikalos ir nopērkami lieli saldējuma iepakojumi - kārbās. Tādi saldējumi kā vafeļu glāzītēs nepastāv, ir pieejami konusos un uz kociņiem, kas pārdodas pa vairākiem kopā - kastēs. Diezgan populāra ir lakrici, gan parastā veidā, gan kā šokolādes bumbiņas ar lakricas pildījumu. Samērā plašā piedāvājumā ir popkorns gan kā kukurūzas graudi, gan kā gatavs ar dažām garšām.

Veikalā var pārdot arī produktus ap beigušos derīguma (rekords ko esmu manījis ir gandrīz 17 mēneši kopš derīguma termiņa beigām) termiņu, nemet ārā un cenšas pārdot līdz pēdējam.

otrdiena, 2016. gada 31. maijs

Pirmie iespaidi par Islandi, salīdzinājumā ar Latviju.

Gribēju padalīties ar saviem iespaidiem no neilgās viesošanās Islandē, pavasarī (aprīļa mēnesī).

1. Laikapstākļi Islandē var mainīties ik pa padsmit minūtēm, vienā brīdī var būt apmācies un līt / snigt, bet jau nākamajā var būt bezvējš un spīdēt saule. Var arī visu dienu saglabāties nemainīgi laikapstākļi, bet pamatā ir vairāk vai mazāk vējains. Vismaz tādi ir novērojumi dzīvojot netālu no okeāna.

2. Putnu dziesmas salīdzinājumā ar Latviju ir savādākas (uzreiz var sadzirdēt atšķirību), bet ausīm tikpat tīkamas.

3. Ja Latvija var lepoties ar "zaļo zeltu" mežiem, tad Island tie ir kalni un klintis - tik cik skatiens tālu sniedzas. Koki gan Islandē ir pamaz, kaut kur pa reizei var redzēt kādu skujkoku birzi, šur tur arī lapkokus (tik tādi necili - mazi, tievi vai pēc formas izmocīti).

4. Ja Latvijā braucot skatam paveras pārsvarā zaļi līdzenumi un pakalni, tad Islandē to visu nomaina brūnās klintis, turklāt pakalni Islandē ir izteiktāki un daudz vairāk.

5. Radās iespaids, ka vietējie iedzīvotāji uz darbu nāk kā uz savām otrajām mājām - viss notiek bez stresa, mierīgi, brīvi, nepiespiesti, draudzīgi un atvērti. Cilvēki (neatkarīgi no dzimuma) var bez jebkādiem kompleksiem darbā atraugāties, svilpot vai skaļi dziedāt citiem redzot un dzirdot. Protams ir darbavietas, kur šāda darba etiķete skaitā nepieļaujama. Brīžiem no malas vērojot liekās, ka islandieši darbā vairāk atpūšas nekā strādā. Tie paši netikumi mēdz pielipt arī viesstrādniekiem. :)

6. Visas valsts un līdzīgas nozīmes iestādes strādā līdz pulksten 16:00 un tikai darba dienās (izņemot vietējo pasta piegādes firmu, kas strādā kaut kā dīvaini (pēc savas kārtības). Tāpēc, ja ir nepieciešamība apmeklēt šīs iestādes ir jāpakārtojas viņu grafikam.

7. Darbadienās pārtikas veikali, iepirkšanās centri veras vaļā no 9:00 ... 11:00 (pārsvarā ap 10:00), bet slēdzas ciet no pulksten 18:00 ... 22:00. Toties brīvdienās veras vaļā ne ātrāk kā no 10:00 (pamatā), cits pat no 13:00. Bet veras ciet jau no 16:00 ... 21:00. Dažs labs pārtikas veikals svētdienās arī nestrādā.

8. Vairākos noteiktos veikalos cenu zīmes ir norādītas uz elektroniskiem displejiem. Protams ir arī klasiskais variants uzdrukātas vai pat uzrakstītas uz papīra lapiņas.

9. Cilvēki veikalos parasti sapērkas daudz (domājams ilgam laikam, nevis tāpēc, ka daudz ēd vai ir daudz ēdāju), tāpēc nereti pie kasēm veidojas garas rindas, kurās nākas pastāvēt kādu brīdi, tāpat kā Latvijā.

10. Labierīcības (WC) ir pieejamas gandrīz jebkurā publiskā vietā (tūrisma objekti, finanšu iestādes, benzīntanki, iepirkšanās centri utt.), turklāt par velti. Nekur nebiju manījis ka par tādu tādu dabisku un pašsaprotamu pamatvajadzību apmierināšanu (kā vajadzība nokārtoties) kaut kur būtu jāmaksā. Ar Latviju, jo īpaši Rīgu, ne salīdzināt. Mūsu atbildīgajām iestādēm ir ko ņemt piemēru no Islandiešiem.

11. Vairākās vietās kafiju piedāvā vai ir pieejama par brīvu (dažādi ofisi, bankās un pat noteiktā benzīntankā (ja vien ir speciāla krūzīte)).

12. Vietējie autobraucēji nemēdz rādīt pagrieziena signālu, tāpēc uz ceļā ir jābūt uzmanīgam, gan gājējiem, gan autovadītājiem. Ja tomēr, kāds autovadītājs parāda pagrieziena signālu, tad visdrīzāk viņš nav vietējais.

13. Islandē cilvēki neizmanto lietussargus (vismaz nebiju manījis), jo viņiem lietains laiks ir normāla parādība. Bet ja gadās ieraudzīt kādu staigājam apkārt ar lietussargu tad visdrīzāk, ka tas nav vietējais - nenododiet sevi! :D