Pārtikas piedevas nr.: E951
Funkcija / pielietojums:
mākslīgs saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs
Aspartāms ir mākslīgais saldinātājs, kas iegūts (sintezēts) laboratorijas apstākļos.
Tas ir aptuveni 180 reizes saldāks par rafinēto jeb balto cukuru (saharozi) un satur mazāk kaloriju.
Salīdzinot ar saharozi,
saldās garšas izjūta no aspartāma parādās lēnāk, taču saglabājas ilgāk,
tam piemīt intensīvi salda garša. Daudziem cilvēkiem saldinātāja garša
var liekties nepatīkama. Ieteicamais daudzums ir 1/32 daļa no tējkarotes
uz glāzi ūdens vai sulas, vai arī to pievienot ēdienam pēc saviem
ieskatiem. Aspartāms ir nestabils skābā vidē, tādēļ tas nav derīgs
skābas
pārtikas saldināšanai.
Aspartāms ir asparagīnskābes un fenilalanīna dipeptīda metilesteris.
Aspartāms var būt ražots izmantojot ģenētiski modificētas zarnu nūjiņas (Escherichia coli, saīsināta arī kā E. coli) baktērijas paveidu. Nodrošinot baktēriju augšanai nepieciešamos apstākļus (vidi) tās ar
enzīmu jeb fermentu palīdzību pārstrādā saņemtās barības vielas un caur
šūnu sieniņām (šūnapvalku) izdala nevajadzīgos blakusproduktus (olbaltumvielas u.c. vielas).
Iegūtās (sintezētās) olbaltumvielas jeb proteīni
satur 2 no 20 dabā sastopamajām aminoskābēm: aspargīnskābi un
fenilanīnu, kas ir pamat sastāvdaļas saldinātāja ražošanai. No baktēriju
ekskrementiem (atkritumvielām) tiek atdalītas un attīrītas vajadzīgās aminoskābes, kas tālāk tiek pakļautas
sintēzes reakcijai ar alkoholu -
metilspirtu (metanolu jeb koka spirtu).
Pārveidotās aminoskābes pie noteiktiem apstākļiem tiek uzkarsētas un
atdzesētas. Šajā kondensācijas procesā aminoskābes kristalizējas,
pārvēršoties dipeptīdos (saistītos aminoskābju pāros). Iegūtie kristāli
tiek apstrādāti ar etiķskābi kā rezultātā veidojas aspartāms.
Organismā
aspartāms sadalās to veidojošajās sastāvdaļās - asparagīnskābē,
fenilalanīnā un metanolā ar masas attiecību 4 : 5 : 1. Metanols rodas
aspartāmam sadaloties virs 30 °C un pat pie ilgstošas
produktu glabāšanas (t.sk. istabas temperatūrā). Metanols ir kumulatīva
inde. Nonākot aknās tas
alkoholdehidrogenāzes iedarbībā ātri metabolizējas par formaldehīdu (metanālu) - ļoti kaitīga gāze. Pēc tam formaldehīds aldehīdehidrogenāzes iedarbībā strauji un pilnība oksidējas par skudrskābi (metānskābi), kurai ir ilgs pussabrukšanas periods - t.i., lēni metabolizējas. Galvenokārt pateicoties tieši šīs vielas toksiskajai iedarbībai saindēšanās ar metanolu ir daudzu, tautā saukto
"krutkas" dzērāju, nāves
cēlonis.
1965. gada decembrī Amerikā strādājot pie zālēm pret čūlām
James M. Schlatter (G.D. Searle & Company ķīmiķis) nejauši atklāja aspartāmu.
ASV Pārtikas drošības un uzraudzības dienests (Food Safety and Inspection Service - FSIS) 1974. gadā aspartāmu atzina par drošu
lietošanā cilvēkiem. 1981. gadā kompānijas G.D. Searle patents uz aspartāmu tika pagarināts,
bet 1992. gada decembrī tas beidzās. Līdz ar to aspartāmu varēja sākt
ražot arī citi uzņēmumi.
ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (Food and Drug Administration - FDA) j
au 1995. gada augustā ziņoja par
92 ar aspartāma lietošanu pārtikā saistītām saslimšanām, tostarp nāvi.
1996. gadā FDA noņēma visus izmantošanas ierobežojumus attiecībā uz šo
sastāvdaļu, kas ļāva to izmantot karsētos un ceptos produktos. Pēdējo 30
gadu laikā no visām patērētāju sūdzībām, ko saņēmusi FDA, aptuveni 75 %
ir par aspartāmu. Arī
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (European Food Safety Authority - EFSA) vairākkārt atzinusi šo vielu par cilvēku veselībai drošu (nekaitīgu) balstoties uz veiktajiem aspartāma riska novērtējumiem.
Kā arī apstiprinājusi tās priekšgājējas –
Eiropas Komisijas Pārtikas zinātniskās komitejas (Scientific Committee on Food (SCF))
1984., 1988. un 2002. gadā veikto pārbaužu rezultātus. ESFA zinātniskie pētījumi saskan ar
Apvienotās
Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas/Pasaules veselības
organizācijas pārtikas piedevu ekspertu komitejas (Joint Food and
Agriculture Organization (FAO)/World Health Organization (WHO) Expert
Committee on Food Additives (JECFA)) veiktajām pārbaudēm.
Arī vairāk nekā 100 valstīs esošo regulējošo iestāžu veiktie
zinātniskie pētījumi un normatīvās pārbaudes atzinušas, ka aspartāms ir
lietošanai nekaitīgs. Līdz ar to, savos
novērtējumos ESFA zinātniskie eksperti viennozīmīgi secināja, ka nevar
būt nekādu
bažu par to, ka aspartāms
pašreizējā devas līmenī ir kaitīgs patērētājiem, ieskaitot zīdaiņus,
mazus bērnus un sievietes grūtniecības laikā. Pašreizējā
pieļaujamā dienas deva, ko uzskata par cilvēkam nekaitīgu ir 40
miligrami uz ķermeņa masas
kilogramu (mg uz kg). ASV Pārtikas un zāļu pārvalde ir noteikusi
aspartāma pieļaujamo dienas patēriņu, kas ir 50 mg uz ķermeņa masas
kilogramu. Pārsvarā cilvēki ikdienā patērē vidēji ap 10 mg uz
kg. Jāpiebilst, ka laboratorijas pētījumos parasti izmanto maksimāli
atļauto dienas devu.
Ik pa reizei sabiedrība parādās jauni zinātnieku veiktie pētījumi vai
iepriekšējo pētījumu izvērtējumi tādējādi no jauna uzvirmojot
ažiotāžai,
diskusijām par aspartāma kaitīgo ietekmi. Tiek kritizēti iepriekšējo
pētījumu metodes, to atklātums un godīgums, un veids kā tiek noteikts
pieļaujamais un veselībai
nekaitīgais daudzums pārtikā. Realitātē lielo ražotāju lobija dēļ tālāka
pētījumu uzsākšana / virzība un saldinātāja ierobežošana / aizliegšana
pārtikas produktos tiek stipri bremzēta vai pat netiek uzsākta vispār.
Aspartāms ir viena no visvairāk pētītajām pārtikas piedevām, ar vairāk
nekā 200 pētījumiem, gandrīz pēdējo 40 gadu laikā. Neskaitāmi pētījumi
ir apstiprinājuši, ka aspartāma lietošana uzturā var izraisīt teju ap 100 dažādu organismam nelabvēlīgu
blakusparādību (blakņu) simptomu? un saslimšanu, piemēram:
agresivitāte;
acidoze;
aizkaitināmība;
aklums;
aknu aptaukošanās;
Alcheimera slimība;
alerģija;
aptaukošanās;
asas sāpes ķermenī, bez iemesla;
astma;
atkarība;
atmiņas pasliktināšanās / zudums;
bezmiegs;
cukura diabēts (cukurslimība);
demence (dzīves laikā radusies plānprātība);
depresija;
dzirdes pasliktināšanās / zudums;
džinkstoņa ausīs;
epilepsija (krītamā kaite);
fibromialģija (hronisks sāpju sindroms);
galvassāpes, arī ilgstošas;
garastāvokļa svārstības;
hiperaktivitāte;
imūnsistēmai kaitīgs;
krampji;
kuņģa sieniņas bojājumi;
leikēmija jeb leikoze;
lēkmes;
limfoma;
locītavu sāpes;
metaboliskā acidoze;
migrēna;
multiplā jeb izkaisītā skleroze vai tās simptomi;
neiroloģiskā simptomātika;
neirotoksisks (izraisa nervu sistēmas
un smadzeņu bojājumus);
nejūtīgums;
nemiers;
nogurums;
paaugstināta uzbudināmība, arī bērniem;
paaugstināts dzīvsudraba jūtīgums no sudraba amalgama plombām;
paranoja;
Parkinsona slimība;
rada slāpju sajūtu;
redzes pasliktināšanās / zudums (denaturē acs tīklenes proteīnus);
reibonis;
samazināta insulīna izstrāde aizkuņģa dziedzerī;
sausina gļotādu;
sistēmiskā sarkanā vilkēde;
slikta dūša;
smadzeņu audzējs;
spazmas;
teratogēns (izraisa defektus augošā embrijā);
tinnitus (troksnis ausīs);
tirpoņa kājās;
trauksmes sajūta, nepamatota;
vairogdziedzera slimības;
veicina gēnu defektu veidošanos;
vēzis;
zarnu sieniņas bojājumi.
Aspartāms
galvenokārt ietekmē nervu sistēmu, radot daudzus neiroloģiskus
simptomus. Galvassāpes ir visbiežākais simptoma veids pēc aspartāmu
saturošu pārtikas produktu lietošanas uzturā. Pilotiem ir aizliegts
lietot ēdienus un dzērienus, kas saldināti ar aspartāmu, jo tas izraisa
epilepsijai līdzīgu bezsamaņu un smaržas halucinācijas. Aspartāmu nav
arī ieteicams uzņemt cilvēkiem ar
fenilketonūriju,
jo reta ģenētiska traucējuma dēļ viņu organisms nespēj pareizi
pārstrādāt no aspartāma radušos fenilalanīnu, klātesot aminoskābēm.
Tādēļ tiem saldinātāju maisījumiem, kuru sastāvā ir aspartāms, marķējumā
jābūt norādei vai brīdinājumam
"satur fenilalanīnu". Aspartāms ir īpaši bīstams
diabēta pacientiem. Jo lietojot aspartāmu diabētiķiem var rasties retinopātija
(tīklenes asinsvadu bojājumi), cukura līmenis asinīs kļūst
nekontrolējams, kā
rezultātā var iestāties koma un pat nāve. Aspartāms nav noderīgs arī
cilvēkiem, kas vēlas ieturēt slaido līniju vai notievēt, jo tas
neapmierina smadzeņu tieksmi pēc kaut kā salda (cukura vai glikozes)
tādējādi apetīte tikai palielinās. Lai kompensētu šo izsalkuma
sajūtu tiek apēsts vairāk nekā nepieciešams, kā
rezultātā paaugstinās cukura līmenis asinīs, kas savukārt izraisa svara
pieaugumu, nevis tā zaudēšanu kā sākumā varētu domāt, lietojot produktus
ar zemu kaloriju saturu. Saldinātāja augstais salduma līmenis var
izmainīt arī saldas garšas uztveri, tādējādi produkti, kas ir dabīgi
saldi, piemēram, augļi, vairs tik ļoti neapmierina. Tas var novest pie
tā, ka cilvēki izvēlēsies ēst saldākus produktus un uzņemt tos vairāk,
lai apmierinātu baudas centrus savās smadzenēs. Īpaši jūtīgi pret šo
saldinātāju ir bērni, tādēļ to nebūtu ieteicams lietot uzturā, t.sk.
grūtniecēm. Tā kā aspartāmā esošā asparagīnskābe spēj šķērsot
hematoencefālisko barjeru, tad tā lietošana var imitēt multiplās
sklerozes simptomus, izraisīt Parkinsona slimību un retos gadījumos
epilepsijas lēkmes. Aspartāms var saasināt slimības gaitu, kas var radīt
komplikācijas un kļūt bīstams dzīvībai. Aspartāms ir kā lēnas
iedarbības inde ar ko tiek saindēti pārtikas produkti. Ne velti to
uzskata par vienu
no bīstamākajām pārtikas
piedevām.
Aspartāms mūsdienās ir viens no visizplatītākajiem mākslīgajiem saldinātājiem.
Tāpēc iepērkoties, īpaša vērība ir jāpievērš pārtikas produktiem, to
etiķetē norādītajam sastāvam, kas tiek reklamēti ar tādiem saukļiem,
uzrakstiem kā
"diētisks", "mazs kaloriju saturs", "bez cukura" utml., jo ir liela iespējamība, ka tie satur aspartāmu. Piemēram, bezkaloriju un mazkaloriju dzērieni veido līdz pat 30 % no
bezalkoholisko dzērienu tirdzniecības klāsta daudzos ES tirgos. Šie dzērieni
ļauj patērētājiem
apmierināt
to dabisko vēlmi pēc saldas garšas, tai pat laikā uzņemot nelielu
kaloriju daudzumu. Šādu bez cukuru saturošu produktu lietošana pirmajā
brīdī varētu šķist veselīga, bet patiesībā ir gluži otrādi - tā var
nodarīt nopietnu kaitējumu veselībai. Turklāt aspartāmam nav gandrīz
nekādas uzturvērtības un cilvēka gremošanas
sistēmai nav tādu fermentu, kas spētu pārstrādāt un izmantot mākslīgi
radītas vielas.
Produkti, kas visbiežāk satur aspartāmu:
atspirdzinošie dzērieni;
ārstniecības līdzekļi (medikamenti, zāles), arī bērniem paredzētie;
bezalkoholiskie dzērieni;
brokastu pārslas;
cepumi;
deserti;
diabēta slimniekiem paredzētie pārtikas preces;
diētiskās limonādes (kola, sodas
dzērieni u.c.);
diētiskie jeb mazkaloriju produkti;
enerģijas dzērieni, piemēram,
"Red Bull
";
galda saldinātāji jeb cukura aizstājēji,
aizvietotāji ar zīmola nosaukumiem:
"AminoSweet", "Canderel", "Equal", "NutraSweet", "PalSweet" u.c.;
jogurti;
karstās šokolādes dzērieni;
kartupeļu čipsi;
kečups;
konditorejas izstrādājumi;
konfektes;
košļājamās gumijas, piemēram,
"Dirol", "Orbit";
mērces;
spora pulveri;
sulas;
šķīstošā kafija;
tievēšanas līdzekļi;
uztura bagātinātāji (vitamīni u.c.);
zīdaiņu uzturs;
var būt pievienots jebkuram produktam, kurš ir bez cukura vai bez cukura piedevas.
Pēc
lietošanas ieraduma, bīstamāki ir tie produkti, kas tiek lietoti
ikdienā, piemēram, košļājamās gumijas vai atspirdzinošie dzērieni, vasaras periodā. Īpaša piesardzība būtu jāpievērš tiem
pārtikas produktiem,
kuros aspartāms, tiek izmantots kopā ar tādām
piedevām kā E621 jeb nātrija glutamāts, mononātrija glutamāts. Mononātrija glutamāts tiek izmantots kā
garšas un aromāta / smaržas pastiprinātājs, īpaši tādos pārtikas produktos kā: kartupeļu čipsi; ātri pagatavojamās sausās zupas, biezputras; sieri utt.
Pārtikas produktu ražotājiem ir ekonomiski izdevīgi cukura vietā
izmantot aspartāmu, jo lai iegūtu to pašu salduma līmeni saldinātāju nepieciešams
pievienot pavisam nedaudz, tai pat laikā patērētājiem sniedzot produktu ar
daudz mazāku kaloriju skaitu. Jāsaprot, kas tas tiek darīts tikai un
vienīgi peļņas nolūkos, nevis rūpēs par patērētāju veselību.
Neuzticēties dietologiem, ārstiem vai diētisko un veselīgo produktu reklāmām, kas iesaka cukuru aizvietot ar mākslīgajiem
saldinātājiem (aspartāmu) solot, ka šie produkti nekaitē zobiem, neveicina aptaukošanos (sekmē svara kontroli) un palīdz diabēta pacientiem. Ik
vienam vajadzētu padomāt un rīkoties - izslēdzot no savas ēdienkartes
aspartāmu saturošus produktus. Pirmais solis ir jāsper mums pašiem -
patērētājiem, un tikai pēc tam var prasīt rīcību no pārtikas ražotāju un
valdības puses.