Pārtikas piedevas nr.: E951
Funkcija / pielietojums: mākslīgs saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs
Aspartāms ir mākslīgais saldinātājs, kas iegūts (sintezēts) laboratorijas apstākļos. Tas ir aptuveni 180 reizes saldāks par rafinēto jeb balto cukuru (saharozi) un satur mazāk kaloriju. Salīdzinot ar saharozi, saldās garšas izjūta no aspartāma parādās lēnāk, taču saglabājas ilgāk, tam piemīt intensīvi salda garša. Daudziem cilvēkiem saldinātāja garša var liekties nepatīkama. Ieteicamais daudzums ir 1/32 daļa no tējkarotes uz glāzi ūdens vai sulas, vai arī to pievienot ēdienam pēc saviem ieskatiem. Aspartāms ir nestabils skābā vidē, tādēļ tas nav derīgs skābas pārtikas saldināšanai.
Aspartāms ir asparagīnskābes un fenilalanīna dipeptīda metilesteris. Aspartāms var būt ražots izmantojot ģenētiski modificētas zarnu nūjiņas (Escherichia coli, saīsināta arī kā E. coli) baktērijas paveidu. Nodrošinot baktēriju augšanai nepieciešamos apstākļus (vidi) tās ar enzīmu jeb fermentu palīdzību pārstrādā saņemtās barības vielas un caur šūnu sieniņām (šūnapvalku) izdala nevajadzīgos blakusproduktus (olbaltumvielas u.c. vielas). Iegūtās (sintezētās) olbaltumvielas jeb proteīni satur 2 no 20 dabā sastopamajām aminoskābēm: aspargīnskābi un fenilanīnu, kas ir pamat sastāvdaļas saldinātāja ražošanai. No baktēriju ekskrementiem (atkritumvielām) tiek atdalītas un attīrītas vajadzīgās aminoskābes, kas tālāk tiek pakļautas sintēzes reakcijai ar alkoholu - metilspirtu (metanolu jeb koka spirtu). Pārveidotās aminoskābes pie noteiktiem apstākļiem tiek uzkarsētas un atdzesētas. Šajā kondensācijas procesā aminoskābes kristalizējas, pārvēršoties dipeptīdos (saistītos aminoskābju pāros). Iegūtie kristāli tiek apstrādāti ar etiķskābi kā rezultātā veidojas aspartāms.
Organismā aspartāms sadalās to veidojošajās sastāvdaļās - asparagīnskābē, fenilalanīnā un metanolā ar masas attiecību 4 : 5 : 1. Metanols rodas aspartāmam sadaloties virs 30 °C un pat pie ilgstošas produktu glabāšanas (t.sk. istabas temperatūrā). Metanols ir kumulatīva inde. Nonākot aknās tas alkoholdehidrogenāzes iedarbībā ātri metabolizējas par formaldehīdu (metanālu) - ļoti kaitīga gāze. Pēc tam formaldehīds aldehīdehidrogenāzes iedarbībā strauji un pilnība oksidējas par skudrskābi (metānskābi), kurai ir ilgs pussabrukšanas periods - t.i., lēni metabolizējas. Galvenokārt pateicoties tieši šīs vielas toksiskajai iedarbībai saindēšanās ar metanolu ir daudzu, tautā saukto "krutkas" dzērāju, nāves cēlonis.
1965. gada decembrī Amerikā strādājot pie zālēm pret čūlām James M. Schlatter (G.D. Searle & Company ķīmiķis) nejauši atklāja aspartāmu. ASV Pārtikas drošības un uzraudzības dienests (Food Safety and Inspection Service - FSIS) 1974. gadā aspartāmu atzina par drošu lietošanā cilvēkiem. 1981. gadā kompānijas G.D. Searle patents uz aspartāmu tika pagarināts, bet 1992. gada decembrī tas beidzās. Līdz ar to aspartāmu varēja sākt ražot arī citi uzņēmumi. ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (Food and Drug Administration - FDA) jau 1995. gada augustā ziņoja par 92 ar aspartāma lietošanu pārtikā saistītām saslimšanām, tostarp nāvi. 1996. gadā FDA noņēma visus izmantošanas ierobežojumus attiecībā uz šo sastāvdaļu, kas ļāva to izmantot karsētos un ceptos produktos. Pēdējo 30 gadu laikā no visām patērētāju sūdzībām, ko saņēmusi FDA, aptuveni 75 % ir par aspartāmu. Arī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (European Food Safety Authority - EFSA) vairākkārt atzinusi šo vielu par cilvēku veselībai drošu (nekaitīgu) balstoties uz veiktajiem aspartāma riska novērtējumiem. Kā arī apstiprinājusi tās priekšgājējas – Eiropas Komisijas Pārtikas zinātniskās komitejas (Scientific Committee on Food (SCF)) 1984., 1988. un 2002. gadā veikto pārbaužu rezultātus. ESFA zinātniskie pētījumi saskan ar Apvienotās Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas/Pasaules veselības organizācijas pārtikas piedevu ekspertu komitejas (Joint Food and Agriculture Organization (FAO)/World Health Organization (WHO) Expert Committee on Food Additives (JECFA)) veiktajām pārbaudēm. Arī vairāk nekā 100 valstīs esošo regulējošo iestāžu veiktie zinātniskie pētījumi un normatīvās pārbaudes atzinušas, ka aspartāms ir lietošanai nekaitīgs. Līdz ar to, savos novērtējumos ESFA zinātniskie eksperti viennozīmīgi secināja, ka nevar būt nekādu bažu par to, ka aspartāms pašreizējā devas līmenī ir kaitīgs patērētājiem, ieskaitot zīdaiņus, mazus bērnus un sievietes grūtniecības laikā. Pašreizējā pieļaujamā dienas deva, ko uzskata par cilvēkam nekaitīgu ir 40 miligrami uz ķermeņa masas kilogramu (mg uz kg). ASV Pārtikas un zāļu pārvalde ir noteikusi aspartāma pieļaujamo dienas patēriņu, kas ir 50 mg uz ķermeņa masas kilogramu. Pārsvarā cilvēki ikdienā patērē vidēji ap 10 mg uz kg. Jāpiebilst, ka laboratorijas pētījumos parasti izmanto maksimāli atļauto dienas devu.
Ik pa reizei sabiedrība parādās jauni zinātnieku veiktie pētījumi vai iepriekšējo pētījumu izvērtējumi tādējādi no jauna uzvirmojot ažiotāžai, diskusijām par aspartāma kaitīgo ietekmi. Tiek kritizēti iepriekšējo pētījumu metodes, to atklātums un godīgums, un veids kā tiek noteikts pieļaujamais un veselībai nekaitīgais daudzums pārtikā. Realitātē lielo ražotāju lobija dēļ tālāka pētījumu uzsākšana / virzība un saldinātāja ierobežošana / aizliegšana pārtikas produktos tiek stipri bremzēta vai pat netiek uzsākta vispār. Aspartāms ir viena no visvairāk pētītajām pārtikas piedevām, ar vairāk nekā 200 pētījumiem, gandrīz pēdējo 40 gadu laikā. Neskaitāmi pētījumi ir apstiprinājuši, ka aspartāma lietošana uzturā var izraisīt teju ap 100 dažādu organismam nelabvēlīgu blakusparādību (blakņu) simptomu? un saslimšanu, piemēram:
agresivitāte;
acidoze;
aizkaitināmība;
aklums;
aknu aptaukošanās;
Alcheimera slimība;
alerģija;
aptaukošanās;
asas sāpes ķermenī, bez iemesla;
astma;
atkarība;
atmiņas pasliktināšanās / zudums;
bezmiegs;
cukura diabēts (cukurslimība);
demence (dzīves laikā radusies plānprātība);
depresija;
dzirdes pasliktināšanās / zudums;
džinkstoņa ausīs;
epilepsija (krītamā kaite);
fibromialģija (hronisks sāpju sindroms);
galvassāpes, arī ilgstošas;
garastāvokļa svārstības;
hiperaktivitāte;
imūnsistēmai kaitīgs;
krampji;
kuņģa sieniņas bojājumi;
leikēmija jeb leikoze;
lēkmes;
limfoma;
locītavu sāpes;
metaboliskā acidoze;
migrēna;
multiplā jeb izkaisītā skleroze vai tās simptomi;
neiroloģiskā simptomātika;
neirotoksisks (izraisa nervu sistēmas un smadzeņu bojājumus);
nejūtīgums;
nemiers;
nogurums;
paaugstināta uzbudināmība, arī bērniem;
paaugstināts dzīvsudraba jūtīgums no sudraba amalgama plombām;
paranoja;
Parkinsona slimība;
rada slāpju sajūtu;
redzes pasliktināšanās / zudums (denaturē acs tīklenes proteīnus);
reibonis;
samazināta insulīna izstrāde aizkuņģa dziedzerī;
sausina gļotādu;
sistēmiskā sarkanā vilkēde;
slikta dūša;
smadzeņu audzējs;
spazmas;
teratogēns (izraisa defektus augošā embrijā);
tinnitus (troksnis ausīs);
tirpoņa kājās;
trauksmes sajūta, nepamatota;
vairogdziedzera slimības;
veicina gēnu defektu veidošanos;
vēzis;
zarnu sieniņas bojājumi.
Aspartāms galvenokārt ietekmē nervu sistēmu, radot daudzus neiroloģiskus simptomus. Galvassāpes ir visbiežākais simptoma veids pēc aspartāmu saturošu pārtikas produktu lietošanas uzturā. Pilotiem ir aizliegts lietot ēdienus un dzērienus, kas saldināti ar aspartāmu, jo tas izraisa epilepsijai līdzīgu bezsamaņu un smaržas halucinācijas. Aspartāmu nav arī ieteicams uzņemt cilvēkiem ar fenilketonūriju, jo reta ģenētiska traucējuma dēļ viņu organisms nespēj pareizi pārstrādāt no aspartāma radušos fenilalanīnu, klātesot aminoskābēm. Tādēļ tiem saldinātāju maisījumiem, kuru sastāvā ir aspartāms, marķējumā jābūt norādei vai brīdinājumam "satur fenilalanīnu". Aspartāms ir īpaši bīstams diabēta pacientiem. Jo lietojot aspartāmu diabētiķiem var rasties retinopātija (tīklenes asinsvadu bojājumi), cukura līmenis asinīs kļūst nekontrolējams, kā rezultātā var iestāties koma un pat nāve. Aspartāms nav noderīgs arī cilvēkiem, kas vēlas ieturēt slaido līniju vai notievēt, jo tas neapmierina smadzeņu tieksmi pēc kaut kā salda (cukura vai glikozes) tādējādi apetīte tikai palielinās. Lai kompensētu šo izsalkuma sajūtu tiek apēsts vairāk nekā nepieciešams, kā rezultātā paaugstinās cukura līmenis asinīs, kas savukārt izraisa svara pieaugumu, nevis tā zaudēšanu kā sākumā varētu domāt, lietojot produktus ar zemu kaloriju saturu. Saldinātāja augstais salduma līmenis var izmainīt arī saldas garšas uztveri, tādējādi produkti, kas ir dabīgi saldi, piemēram, augļi, vairs tik ļoti neapmierina. Tas var novest pie tā, ka cilvēki izvēlēsies ēst saldākus produktus un uzņemt tos vairāk, lai apmierinātu baudas centrus savās smadzenēs. Īpaši jūtīgi pret šo saldinātāju ir bērni, tādēļ to nebūtu ieteicams lietot uzturā, t.sk. grūtniecēm. Tā kā aspartāmā esošā asparagīnskābe spēj šķērsot hematoencefālisko barjeru, tad tā lietošana var imitēt multiplās sklerozes simptomus, izraisīt Parkinsona slimību un retos gadījumos epilepsijas lēkmes. Aspartāms var saasināt slimības gaitu, kas var radīt komplikācijas un kļūt bīstams dzīvībai. Aspartāms ir kā lēnas iedarbības inde ar ko tiek saindēti pārtikas produkti. Ne velti to uzskata par vienu no bīstamākajām pārtikas piedevām.
Aspartāms mūsdienās ir viens no visizplatītākajiem mākslīgajiem saldinātājiem. Tāpēc iepērkoties, īpaša vērība ir jāpievērš pārtikas produktiem, to etiķetē norādītajam sastāvam, kas tiek reklamēti ar tādiem saukļiem, uzrakstiem kā "diētisks", "mazs kaloriju saturs", "bez cukura" utml., jo ir liela iespējamība, ka tie satur aspartāmu. Piemēram, bezkaloriju un mazkaloriju dzērieni veido līdz pat 30 % no bezalkoholisko dzērienu tirdzniecības klāsta daudzos ES tirgos. Šie dzērieni ļauj patērētājiem apmierināt to dabisko vēlmi pēc saldas garšas, tai pat laikā uzņemot nelielu kaloriju daudzumu. Šādu bez cukuru saturošu produktu lietošana pirmajā brīdī varētu šķist veselīga, bet patiesībā ir gluži otrādi - tā var nodarīt nopietnu kaitējumu veselībai. Turklāt aspartāmam nav gandrīz nekādas uzturvērtības un cilvēka gremošanas sistēmai nav tādu fermentu, kas spētu pārstrādāt un izmantot mākslīgi radītas vielas.
Produkti, kas visbiežāk satur aspartāmu:
atspirdzinošie dzērieni;
ārstniecības līdzekļi (medikamenti, zāles), arī bērniem paredzētie;
bezalkoholiskie dzērieni;
brokastu pārslas;
cepumi;
deserti;
diabēta slimniekiem paredzētie pārtikas preces;
diētiskās limonādes (kola, sodas dzērieni u.c.);
diētiskie jeb mazkaloriju produkti;
enerģijas dzērieni, piemēram, "Red Bull";
galda saldinātāji jeb cukura aizstājēji, aizvietotāji ar zīmola nosaukumiem: "AminoSweet", "Canderel", "Equal", "NutraSweet", "PalSweet" u.c.;
jogurti;
karstās šokolādes dzērieni;
kartupeļu čipsi;
kečups;
konditorejas izstrādājumi;
konfektes;
košļājamās gumijas, piemēram, "Dirol", "Orbit";
mērces;
spora pulveri;
sulas;
šķīstošā kafija;
tievēšanas līdzekļi;
uztura bagātinātāji (vitamīni u.c.);
zīdaiņu uzturs;
var būt pievienots jebkuram produktam, kurš ir bez cukura vai bez cukura piedevas.
Pēc lietošanas ieraduma, bīstamāki ir tie produkti, kas tiek lietoti ikdienā, piemēram, košļājamās gumijas vai atspirdzinošie dzērieni, vasaras periodā. Īpaša piesardzība būtu jāpievērš tiem pārtikas produktiem, kuros aspartāms, tiek izmantots kopā ar tādām piedevām kā E621 jeb nātrija glutamāts, mononātrija glutamāts. Mononātrija glutamāts tiek izmantots kā garšas un aromāta / smaržas pastiprinātājs, īpaši tādos pārtikas produktos kā: kartupeļu čipsi; ātri pagatavojamās sausās zupas, biezputras; sieri utt.
Pārtikas produktu ražotājiem ir ekonomiski izdevīgi cukura vietā izmantot aspartāmu, jo lai iegūtu to pašu salduma līmeni saldinātāju nepieciešams pievienot pavisam nedaudz, tai pat laikā patērētājiem sniedzot produktu ar daudz mazāku kaloriju skaitu. Jāsaprot, kas tas tiek darīts tikai un vienīgi peļņas nolūkos, nevis rūpēs par patērētāju veselību. Neuzticēties dietologiem, ārstiem vai diētisko un veselīgo produktu reklāmām, kas iesaka cukuru aizvietot ar mākslīgajiem saldinātājiem (aspartāmu) solot, ka šie produkti nekaitē zobiem, neveicina aptaukošanos (sekmē svara kontroli) un palīdz diabēta pacientiem. Ik vienam vajadzētu padomāt un rīkoties - izslēdzot no savas ēdienkartes aspartāmu saturošus produktus. Pirmais solis ir jāsper mums pašiem - patērētājiem, un tikai pēc tam var prasīt rīcību no pārtikas ražotāju un valdības puses.
