12 kontrolskaitļu - labsajūtai

Smiekli, pat tikai 1 minūti dienā, veselībai sniedz tikpat daudz laba, cik lēns 10 minūšu skrējiens vai pusstundu veikti atslābināšanās vingrojumi. Zinātniski pierādīts, ka smiekli stiprina organisma aizsargspējas. Veseli smējuši!

Dzīves laikā cilvēks saražo vidēji 80 litru asaru. Ja jāraud - ļausimies tam. Aizskalojies ar asarām, grūtums vairs nespiež sirdi.

Latvijā ir 70 ūdenskritumu. Vēl arī gleznie leduskritumi!

Agrs pavasaris ir īstais brīdis tos aplūkot. Uzņemot krietnu devu spēcinošas enerģijas. Ieklausoties ūdeņu dzīvīgajā, nomierinošajā mūzikā.

Mīlestību atstaro. Jo apkārt vairāk labestībā dāsnu cilvēku, kuri uzsmaida, kuri mūs mīl, jo rodas vairāk enerģijas to dot citiem. Tas ir aplis, 360°.

Saule ir apaļa. Un smaids ir puse no apļa.

Latvijā ir 300 sugu ēdamu augu! Dažādosim savu maltīti - mūsu zemes daba ir tik devīga. No tādas bagātības katram ir ko izvēlēties. Un nav jau viena brīnumauga - nomēģināsim no visa kā. Veseli garšojuši!

Pat 19 reižu atšķaidīta, meža zemenīšu sula saglabā antibakteriālās īpašības. Un šie labumi līdzās jau zināmajiem - sārtvaidzes ir gardas un vitamīniem bagātas. Prāva sauja ogu der arī kā pretsāpju līdzeklis.

Ik dienu papildus ierastajam raiti noejot 3000 soļu jeb aptuveni divarpus kilometru, jūtami uzmundrinām sirds darbību, vielmaiņu un garu, veicinām domu skaidrību.

Kustības ir veselības ķīla, visiem pieejamas, iedarbīgas zāles. Dabūjamas bez maksas!

Ar iejūtību un pietāti - ne vien pret līdzcilvēkiem, bet arī pret paša vajadzībām. Ir svētīgi atvēlēt vismaz 30 minūtes dienā, lai izdarītu kaut ko labu savam ķermenim un dvēselei.

Dāvāsim sev mīlestības pilnu uzmanību!

No katras bezizejas ir vismaz trīs izejas. 7, ja atgūstam līdzsvaru un uz visu paraugāmies vēsu prātu, paļāvīgu sirdi.

Būs labi!

Dodamies baudīt klusuma svētību.

Šoreiz - uz meditācijas labirintu pie Valguma ezera. Līdz tā centram jāveic 390 metru, un, līkumojot ārā, - tikpat. Paturam vienu vienīgu, pašu svarīgāko, domu un to saudzīgi iznēsājam. Vai - atstājam malā visu, kas ar prātu aptverams, atbrīvojot vietu kaut kam negaidītam, zemapziņā modināmam.

Miegam atvēlot vismaz septiņas līdz deviņas stundas, par 73 % niecīgāka kļūst iespēja iedzīvoties liekajā svarā, salīdzinot ar tiem, kuri cieš no miega trūkuma. Turklāt, ja guļam par maz, atpūsties pagūst tikai muskuļi, galva ne.

3,5 stundas dienā spējam strādāt ar pilnīgu atdevi. Parasti tas ir rīta cēliens. Šajā vērtīgajā laikā neļausim sevi traucēt, darīsim tikai visnozīmīgāko. Raženi, priecīgi strādājuši!

Kodes

   Vairākiem lasītājiem mieru nedod drēbju kodes.

   ŠĪS kodes ir nelieli kožu dzimtas (Tineidae) tauriņi. Mātītes dēj olas galvenokārt slēptās ar drēbēm pieblīvētās, nevēdinātās vietās, vilnas un kažokādu izstrādājumos. Kodes bojā arī skapjos novietotus neiztīrītus sintētiskos izstrādājumus.

   No olām izšķiļas tārpveidīgi kāpuri, kas ir galvenie izstrādājumu postītāji. No sagrauzumiem kāpuri ap sevi veido apvalku, kurā uzturas visu attīstības periodu. Pieauguši kāpuri ir 7 - 9 mm gari, bālgani ar brūni dzeltenām galvām. Tie iekūņojas barošanas vietā un pēc 8 - 30 dienām izlido jaunās kodes. Pieaugušiem īpatņiem mutes daļas ir reducētas un barību neuzņem, tamdēļ cīņa ar lidojošām kodēm ir maznozīmīga, jo dienā lido tikai tēviņi un mātītes pēc olu izdēšanas.

   Vispirms jāieved kārtība drēbju plauktos un skapjos. Vismaz divas reizes gadā visas drēbes no skapjiem jāizvāc, jāiztīra plauktos sakrājušies putekļi. Pēc tam plauktos izsmidzina preparātu «Antimoļ».

   Tīrus vilnas izstrādājumus satin avīžu papīrā (kodēm nepatīk tipogrāfijas krāsu smarža), ievieto polietilēna maisiņos un liek skapjos.

   Kažokādas pirms novietošanas skapī ieteicams apstrādāt. No šķiltavu benzīna, ko pārdod saimniecības preču veikalos, un kartupeļu cietes taisa putriņu, to nekavējoties (benzīns ātri iztvaiko!) ierīvē kažokādā, stingri izrīvē un, kad benzīns iztvaikojis, cieti no kažokādas izpurina. Īpaši efektīvs šis paņēmiens ir gaišu kažokādu tīrīšanai. Protams, jāievēro ugunsdrošības noteikumi.

   Skapjos starp plauktiem un drēbēm var novietot vaivariņu, biškrēsliņu, madaru lakstu slotiņas.

S. Bērziņa,

bioloģe

Kā es nīdēju skudras

   NOLIKU pie pūžņa un uz taciņas zivju gabalus - skudras pazuda. Tās ierīkoja pūzni arī uz žāvētavas kurtuves. Pāris reizes nesām maisā uz mežmalu pie citiem pūžņiem. Skudras staigāja pa kūts taciņu, pa veļas šņori no oša uz dārzu - jālaipo, lai nesamītu. Kā kurināt žāvētavu? Pavasarī arī vienā bišu mājiņā uz kārēm sāka darboties mazās skudriņas. Ņēmu siļķes galvu un žāvētas zivs gabaliņus, sīki saplucināju un prātīgi gar maliņām saliku. Visu vasaru bija miers, ieziemojot pat pēdas neredz vairs no skudrām.

Fomina

Pļaviņās

Pastinaks

   Kuldīdzniecei V. Benefeldei līdzīgs jautājums - kā izmantojami pastinaki.

   Pastinaks ir seleriju dzimtas augs, kam pirmajā gadā izaug lapas un sakne, otrajā - sēklas. Uzturā izmanto jaunās, aromātiskās pastinaku lapiņas un saknes, sākot no jūlija. Saknes ir koniskas ar pelēcīgu vai baltu mīkstumu. Pastinaki satur B_l, B₂ un citus vitamīnus, minerālvielas, daudz smaržīgo ēterisko eļļu un pektīnvielu.

   Saknes pievieno zupām, sautējumiem. Lieto arī kā garšvielu ēdieniem un dārzeņu konserviem. Uzglabā tāpat kā burkānus. Pastinaki ziemo arī augsnē zem sniega.

I. Stikute

Fitolaka

   Fitolaka ir daudzgadīgs lakstaugs, kura stumbrs sasniedz 1 - 2,5 m augstumu. Lapas veselas, eliptiskas, sakārtotas pamīšus. Ziedi iesārti, daudzziedu ķekaros. Auglis - violeti melna, spīdīga oga.
   Savvaļā fitolaka aug Kaukāzā un Krimā, pie mums to kultivē kā dekoratīvu augu. Izmanto arī tautas medicīnā.
   Fitolakas saknes un augļi satur indīgu alkaloīdu fitolakcīnu. Bez tam augļos ir arī PP un B grupas vitamīni, bet lapās askorbīnskābe.
   Fitolakas sakņu uzlējumu un novārījumu tautas medicīnā lieto kā caurejas, vemšanas un prettārpu līdzekli, arī kā urīndzenošu līdzekli nieru slimību, podagras un reimatisma ārstēšanai. Ārīgi lieto apmazgājumiem un kompresēm, ārstējot ādas slimības un reimatismu. Svaigas saknes izmanto homeopātijā.
   Augļi noder kā pārtikas krāsviela, piemēram, etiķa iekrāsošanai sārtā krāsā. Kaukāzā ar augļu sulu krāso zīda audumus.
   «Kaulu sāpju» remdināšanai varētu izmanto sakņu uzlējumu vai novārījumu ārīgi kompresēs, apliekamos. Iekšķīgi lietojot, var rasties saindēšanās – refleksu traucējumi, aizdusa, krampji.

V. Eniņa,

RMI docente

Ja salst kājas...

   “Jauno BALSI” izlasu no pirmās līdz pēdējai lappusei. Šis laikraksts man ir kā labs draugs, no kura varu gūt derīgus padomus, uzzināt par tautas dzīvi un tās sāpi. “Tautas Dziednieka” lappusītes izlasu atkārtoti – paldies.

   1949. gada 25. martā tiku izsūtīta uz Sibīriju. Vairākas reizes pārsalu, saaukstējos, it sevišķi apsaldēju kājas. Kad atgriezos, kājas vienmēr sala un smeldzoši sāpēja. Kaimiņos dzīvojošā vecmāmiņa ieteica ārstēt ar papardēm. Mežā savācu zaļas papardes. Vakarā kājas rūpīgi nomazgāju, uzģērbu garas vilnas zeķes. Tās piepildīju ar papardēm. Nakti kājas tīkami sila, karsēja. Tā ar papardēm pildītās zeķes uzģērbu vēl dažas reizes. Sāpes, kaites izzuda kā nebijušas.

   Ja arī jums salst kājas, pamēģiniet, varbūt palīdzēs. Es visām kaitēm cenšos atrast tautas līdzekļus, ko sniedz daba.

S. M.

Parastais osis (Fraxinus excelsior)

Parastais osis (Fraxinus excelsior)

Dažos vecākos literatūras avotos parastais osis tiek saukts arī par augstais osis.

Koka sugas (parastais osis) nosaukums citās biežāk sastopamajās valodās,

angļu: European Ash

dāņu: Almindelig Ask

franču: frêne élevé

igauņu: harilik saar
itāļu: frassino maggiore

krievu: Ясень обыкновенный

lietuviešu: paprastasis uosis

norvēģu: ask
spāņu: fresno común

vācu: Gemeine Esche

zviedru: ask

Parastā oša morfoloģija

Morfoloģija

Parastais osis ir vasarzaļš lapu koks ar plašu vainagu. Tas spēj sasniegt 15 - 40 m augstumu. Tam ir taisns un slaids stumbrs. Miza jauniem kokiem ir zaļganpelēka, kaila un gluda, bet veciem kokiem tumši pelēka vai brūngana, saplaisājusi. Zari ir stāvi vai nokareni. Pumpuri pretēji, melni ar īsiem un brūniem matiņiem. Lapas pretējas, plūksnaini saliktas. Osis zied aprīlī, maijā pirms lapu plaukšanas. Ziedu ķekari ir nokareni, sakārtoti pušķos lapu žāklēs, bez apziedņa. Divdzimumu ziedos ir divas putekšņlapas un viena auglenīca. Auglis ir iegarens ar lidspārniņu, parādās pirms izplaukst lapas, nogatavojas ziemā un nobirst ziemas vidū. Osim ir spēcīga un plaša sakņu sistēma, kas dziļumā veido enkurveida saknes. Tāpēc osi vētrām ir tikpat grūti pievārēt kā ozolu. Tie vislabāk aug auglīgā, ar slāpekli bagātā augsnē. Vecajiem ošiem ap stumbru bieži vien ir redzami vareni virszemes saaugumi, kas veido vienotu masīvu pamatu ap koku.

Izplatība
Savvaļā parastais osis aug Eiropā, Kaukāzā, Mazāzijā un citur jauktu koku mežos, bet to stāda arī dārzos, parkos un stādījumos apdzīvotu vietu tuvumā. Kaut gan osis ar savām spēcīgajām sakņu ķetnām ir nevēlams kaimiņš citiem kokiem un stādīšanai dārzos. Parastais osis ir bieži sastopams koks arī Latvijā. Lai arī tā mežu platības, salīdzinājumā ar vēsturisko stāvokli, mūsdienās ir krietni samazinājušās. Var tēlaini sacīt, ka osim ir aristokrātiski dienvidzemju radi, jo mūsu parastais osis pieder pie olīvkoku dzimtas, kurā ir 65 ošu sugas. Šīs izcelšanās dēļ osis ir jutīgs pret pavasara salnām un tas vēlu salapo.

Ekoloģija
Osis ir lēnaudzīgs koks (lai arī pirmos 50 gadus tas aug ļoti strauji), tā briedums iestājas krietni vēlāk. Turklāt šīs koka sugas izplatību ierobežo prasīgums pēc labvēlīgākiem vides jeb augšanas apstākļiem salīdzinājumā ar ātraudzīgajām koku sugām, kuras labāk spēj pielāgoties dažādās vidēs. Parastā oša vidējais mūža ilgums dabiskā mežā ir 170 gadi, bet pētījumi liecina, ka koka mūža faktiskais ilgums mūsu klimata joslā ļoti labvēlīgos apstākļos var pat divreiz pārsniegt šīs koka sugas vidējo mūža ilgumu, sasniedzot pat 400 gadus.

Koksnes raksturojums

Osis pieder pie kodolkoku sugas, kurai kodols atšķirībā no apkārtējās koksnes (aplievas) ir tumšākā krāsā. Kodols ir gaiši pelēkbrūns, ar iesārtu, violetu vai dažkārt zaļganu nokrāsu. Gala griezumā kodola forma ir neregulāra. Aplieva ir plata, balta, ar dzeltenīgu vai iesārtu nokrāsu. Pāreja no kodola uz aplievu ir pakāpeniska.

Gadskārtas ir viegli saskatāmas visos griezumos. Osis ir ar aplocēs grupētām trahejām - lielās trahejas (var saskatīt ar neapbruņotu aci - to diametrs pārsniedz 0,2 mm) vairākās rindās veido gadskārtu agrīnās koksnes aploces. Daudzas no trahejām ir aiztillojušās. Vēlīnajā koksnē sīkās trahejas (ar diametru līdz 0,2 mm) veido punktveida zīmējumu - gaiši, neregulāri izvietojušies punktiņi. Gadskārtas robežas tuvumā šie punktiņi saplūst īsās, gadskārtas virzienā esošās svītriņās. Trahejas var būt garumā no apmēram 10 cm līdz 18 m.

Koksnes staru ir ļoti daudz un ļoti šauri (nav saskatāmi ar neapbruņotu aci). Precīzā radiālajā griezumā var veidot spīdīgas josliņas un punktiņus.

Osim ir augstvērtīga koksne, ar smalku un skaistu tekstūru. Tā ir smaga (vidēja blīvuma koksne, tās blīvums pie 12 % standartmitruma ir 675 kg/m³), ar labiem stiprības radītājiem (pārspēj ozolu triecienlieces un bīdes testos), cieta, elastīga, plastiska, izturīga pret triecieniem. Labi apstrādājama, dod gludu virsmu, nerāda skabargas. Piemērota līmēšanai, krāsošanai, pulēšanai.

Koksne žūst lēni, rūk mēreni. Tilpuma rukumu koeficients 0,53. Ātri žāvējot, tā plaisā.

Oša koksne ir trupes izturīga.

Pēc savām īpašībām ošus var uztvert kā radniecīgus ozoliem - cieti, stipri, spēcīgi koki, kaut ir pavisam no citas dzimtas. Turpretī Amūras korķa koka koksne pēc sava izskata un uzbūves atgādina oša koksni.

Oša koksne izmantojama mašīnbūvē, transportlīdzekļu korpusiem, drāztajam finierim, parketam, liektiem izstrādājumiem, kāpņu margām, krēsliem, mēbelēm, virpojumiem, sporta piederumiem, airiem, lauksaimniecības inventāram, instrumentu rokturiem, darbarīku kātiem (āmuriem, cirvjiem, lāpstām).

Ārstniecībā izmanto

Lieto lapas un mizu. Lapas ievāc maijā, jūnijā. Tām izņem vidus dzīslu, bet atlikušo daļu izkaltē. Mizu ievāc agri pavasarī. Augs ir nedaudz indīgs!

Ķīmiskais sastāvs (uzturvērtība)

Lapas satur C vitamīnu un ēterisko eļļu, sēklas - B vitamīnu, miza - miecvielas.

Medicīniskā iedarbība

Preparātiem, kas gatavoti no oša piemīt savelkoša, sāpes mazinoša, brūču dziedējoša iedarbība, kā arī diurētiskas un nieru darbību uzlabojošas īpašības, tāpēc tie noder pie organisma attīrīšanas. Lieto arī cērmju izdzīšanai.

Lietošanas veids, pagatavošana un devas

Iekšķīgi,
pie locītavu un muskuļu slimībām (artrīta u.c.).
kā diurētisku līdzekli pie reimatisma, radikulīta
- uz 2 glāzēm verdoša ūdens ņem 1 ēdamkaroti drogas, lieto pa 1/2 glāzei 3 reizes dienā.
- uzlējumu 20 : 200 lieto pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā.
kā diurētisku un nieru darbību uzlabojošu līdzekli, pie organisma attīrīšanas un reimatisma
- kaltētu lapu uzlējumu.
pie hroniskiem elpas ceļu iekaisumiem, klepus, drudža, pie malārijas
- mizu vai jaunu dzinumu novārījumu.
pie malārijas
- mizu preparātus.
kā caurejas līdzekli
- mizu novārījumu.

Uzlējuma jeb tējas pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti kaltētu lapu uz 1 glāzi ūdens (dienas deva). Karsē ūdens peldē 15 min, ļauj ievilkties 30 min, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1/4 glāzei 4 reizes dienā.

Homeopātiskās tinktūras pagatavošanai ņem l ēdamkaroti kaltētu mizu uz 200 ml degvīna. Ļauj ievilkties 7 dienas, periodiski sakratot, tad izfiltrē un lieto pa 25 - 30 pilieniem 3 reizes dienā, atšķaidot ar nelielu ūdens daudzumu.

Ārīgi,
pie brūču dziedēšanas
- uzliek lapas vai jaunu tikko norautu mizu ar mitro iekšējo pusi pret ķermeni, maina 2 - 4 reizes dienā.
pie lēni dzīstošām brūcēm un čūlām
- apkaisa slimības skartās vietas ar kaltētu lapu pulveri.

Latvijas dižākie oši

Varētu domāt, ka vecie oši izaug tikpat resni kā dižie ozoli. Taču nē. Dižo ošu Latvijā ir ļoti maz - tikai 2,4 % no visa dižkoku skaita. Visvarenākā stumbra osis Latvijā (Medzeru osis) aug netālu no Talsiem Dundagas pagastā pie Medzeru mājām. Pavisam citāda rakstura osis (Zīlēnu osis) aug Platones pagasta Zīlēnos Platones upītes krastā pie gleznotāja Ģederta Eliasa memoriālā muzeja. Zīlēnu osi ir grūti aprakstīt vārdos, tas būtu jārāda vislabāk filmā vai videolentē. Visgarākais Latvijas osis bija izaudzis pie Slīteres Zilokalnu kraujas. Tā stumbra apkārtmērs bija 4,9 m, bet augstumā pacēlās 33 metrus. Šo osi kā īpašu brīnumu raksturoja arī Staņislavs Saliņš savā grāmatā "Latvijas dižkoki un retie koki", kas izdota 1974. gadā. Slīteres Zilokalnu pakājē aug visgarākie oši Latvijā. Savdabīgs divstumbru osis ar sakņu kalnu aug Ozupīnes parkā Ciblas pagastā. Bet netālu no Jelgavas, Vilces pagastā Blankenfeldes muižas parkā aug Spēka osis.

Medzeru osis

Medzeru osis

Suga:	Parastais osis (Fraxinus excelsior)
Stumbra apkārtmērs:	P = 6,3 m
Augstums:	H = 25 m
Vainaga projekcija:	S = 400 m2
Vecums:	250 gadi
Attālums no galvaspilsētas:	155 km
Adrese:	Talsu raj., Dundagas pag., Dundagas - Ģibzdes ceļa labajā pusē, Medzeru māju dārzā
Koordinātas:	57°26'57'', 22°19'00''

Par Medzeru osi lepni jāteic: atrasts resnākais osis Latvijā!

Kā lai netic, ka mūsu Tēvzeme patiešām ir dižkoku brīnumzeme! Jau 50 gadus dižkokus meklē, mēra un reģistrē mežsargi, dendrologi, biologi, vides inspektori, novadpētnieki. Nezināmu varenāko koku meklēšana un jauni atklājumi laikam nekad nebeigsies, jo rosīties uzsāk jau trešā dižkoku meklētāju paaudze.

2008. gada pavasarī fonda "Dabas retumu krātuve" eksperts Ansis Opmanis atklāja Latvijas resnāko dižosi Dundagas pagastā neapdzīvoto Medzeru māju aizaugušajā dārzā.

Osis izskatās kā dramatisks džungļu koks pamestā un aizaugušā indiāņu dzīves vietā. Augļu dārzs ir pārmežojies, ap dižosi plašā apkārtnē samests gandrīz vai 0,5 m biezs sadzīves priekšmetu un pudeļu klājiens kā vesels kādas (ne)civilizācijas kultūrslānis. Pa vidu stāv osis ar melnu, milzīgu, pārogļotu rētu krūtīs. 2 m platais un 4,7 m augstais dobums izveidojies jau sen, proti, kad osim nolūza otra puse.

Dižosis aug sīkas gravas malā, kas visa sulo no melniem, dubļainiem avotiem. Tāda vieta ošiem patīk. Medzeru osis par avoksnāju pārmetis stipru virszemju sakņu tiltu līdz 3 m tālu. Kaut smagi ievainots, vecais dižkoks lepni stāv savā vietā kā pārliecināts zemes sargs. Tā vainags ir gana kupls un augsts. No vainaga zaļo aptuveni četras piektdaļas, nokaltuši apakšējie zari, jo ap osi ir saauguši citi koki.

Medzeru osim ir sarežģīti noteikt precīzu apkārtmēru, jo tā stumbrs nav īsti cilindrisks, bet gan nelīdzens un ļoti maina resnumu atkarībā no mērījuma augstuma un slīpuma.

Līdz šim zināmā Latvijas resnākā Zīlēnu oša apkārtmērs ir 5,9 metri (arī tam pareizi nomērīt stumbru ir diezgan grūti. Tātad jaunatrastais Medzeru dižosis par 40 cm pārspēj iepriekšējo rekordistu.

Interesants ir Medzeru mājvārds, kas nozīmējot "medus dzērāji" (šejienes mežos, esot bijušas mājas ar vārdu "Vācdzeri", kas nozīmē "vāc un dzer", un arī "Labdzeri", kas nozīmē "labi dzer"). Medzeru skaidrojums nav nemaz tik tālu jāmeklē - pēc 5 un 7 km caur Dundagas mežiem ziemeļrietumu virzienā ir kultūrvēsturiski, lietišķi pierādījumi, proti, četras senās dravu priedes (Kaziņu doru priede) ar bišu dorēm un tajās iekaltām senču maģiskās aizsardzības zīmēm. Vietvārdi un vecie koki liecina, ka arhaiskā bišu dravošana ar doru izciršanu dzīvo koku stumbros Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē ir saglabājusies līdz pat XX gadsimtam.

Kā atrast?

Vīcežu osis

Vīcežu osis

Suga:	Parastais osis (Fraxinus excelsior)
Stumbra apkārtmērs:	P = 5,7 m
Augstums:	H = 27 m
Vainaga projekcija:	S = 260 m2
Vecums:	230 gadi
Attālums no galvaspilsētas:	115 km
Adrese:	Talsu raj., Lībagu pag., Vīcežu māju pagalmā
Koordinātas:	57°12'49'', 22°34'40''

Vīcežu dižošus (tolaik bija trīs) pirmoreiz Guntis Eniņš atklāja 1976. gadā. Lielais osis pie pilsmuižas dzīvojamās ēkas toreiz bija 4,9 m resns. Tolaik tas kļuva par resnāko Latvijas osi. Patlaban Vīcežu osis ar savu stumbra apkārtmēru 5,7 m ir trešais resnākais Latvijā.

2001. gadā atklājās, ka Vīcežu oša stumbram 40 x 40 cm lielā platībā ir norauta miza, otras rētas izmēri 18 x l5 cm un vēl piecas mazākas rētas. Valsts nozīmes dižkokam nācās ciest tāpēc, ka toreizējais Vīcežu saimnieks ap savu māju iekārtoja tādu kā mazu atrakciju parku - 20 šūpoles un dažādas citas izklaides ierīces. Lielās šūpoles bija iekārtas tieši lielā oša zarā, un šūpoļu cilpas rīvēja dižā oša zaru.

Īstas šausmas notika tajā pašā gadā turpat pie Vīcežiem. Šosejas malā tika nozāģēti trīs valsts nozīmes dižoši un vēl daži dižo ošu kandidāti. Ar to tika iznīcināts lielākais dižo ošu vienkopu grupējums Latvijā. Jau ilgi pirms tam, proti, 1979. gadā, šeit, paplašinot iebraucamo šoseju Talsos, tika iznīcināta lielāko ošu kultūrvēsturiskā aleja Baltijā. Tā nu vecais Vīcežu ošu tēvs šeit palicis viens pats, bez saviem brāļiem un dēliem. Viņam laimējies, jo neaug pie šosejas. Vīcežu ošus 2001. gadā noziedzīgi nozāģēja ceļa daļa saziņā ar Talsu rajona Lībagu pagasta padomes priekšsēdētāju Māri Ārbergu, bet krimināllieta tā arī netika ierosināta.

Tagad Vīcežos ir cits saimnieks. Jaunais mājas īpašnieks vecajam osim pāri nedara. Turpat netālu reizēm redzami rūķīšu zirdziņi - poniji, bet nedaudz tālāk kalnā ganās alpakas, kuras ar saviem garajiem kakliem un cilvēcīgi lielajām acīm var apburt katru jūtīgāku cilvēku.

Kā atrast?



Zīlēnu osis

Zīlēnu osis

Suga:	Parastais osis (Fraxinus excelsior)
Stumbra apkārtmērs:	P = 5,9 m
Augstums:	H = 22 m
Vainaga projekcija:	S = 540 m2
Vecums:	200 gadi
Attālums no galvaspilsētas:	60 km
Adrese:	Jelgavas raj., Platones pag., pie Zīlēnu mājām (Eliasu dzimtas muzeja)
Koordinātas:	56°30'11'', 23°40'26''

Zīlēnu osis - otrs resnākais Latvijā. Pēc vainaga - pats kuplākais no Tēvzemes dižošiem. Šo dīvaino koku, Guntis Eniņš meklēdams kopā ar novadpētnieku Voldemāru Birznieku, atrada 1981. gadā. Toreiz stumbra apkārtmērs zem zariem bija 5,47 metri. Izmērīt oša patieso resnumu nav viegli, jo koks vainagā sadalās zemu, ap mērījuma vietu tam ir lielie zari un puni. Pirmais žuburs jau 1 m augstumā.

Zīlēnu osis atgādina milzīgu krūmu. Parasti lielie, vecie oši ir augstu stumbru koki ar taisniem zariem, bet šis ir pavisam neparasts – bez centrālās galotnes, zari izlocīti elkoņos kā vecam ozolam. Izpletis zarus gluži kā pāvs asti. Pa gabalu izskatās, ka tur būtu vesela koku grupa. No putna lidojuma šis osis droši vien izskatās pēc zaļas, milzīgas bumbas.

Zīlēnu dižosis savas sazarošanās un kuplā vainaga dēļ jāieskaita arī brīnumkoku (savdabīgo koku) grupā. Aptuveni 1995. gadā zemākais zars nozāģēts vai bijis nolauzts, tomēr izmērīt stumbra apkārtmēru tik un tā ir ļoti sarežģīti. Tagad lielā zara vietā izveidojusies trupe, pamazām draud izveidoties dobums.

Osis aug Platones upes līkumā pie 1887. gadā celtajām LPSR tautas mākslinieka (gleznotāja) Ģederta Eliasa un mākslas zinātnieka Kristapa Eliasa dzimtas mājām, kur mūsdienās ir iekārtots memoriālais muzejs. Mākslinieku vēsturiskā dzīves vieta aplūkojama tikai no ārpuses, apmeklētājiem pieņemšanas stundas nav paredzētas.

Turpat netālu, 50 m uz dienvidiem no klētiņas, aiz grāvīša, starp citiem bērziem aug arī bērzs, ko kādreiz, viesodamies Zīlēnu mājās, iestādījis Tautas dzejnieks Jānis Rainis (īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns).

Kā atrast?



Literatūras avotos
Rakstnieks un dzejnieks Alberts Caune par ošiem grāmatā "Silpurene", izdota 1987. gadā, raksta: "Slaidi vīri iebrūnās, pelēkās, gaišpelēkās drēbēs, dimdošām un skanošām krūtīm". Tautas teikās un pasakās osis tiek dēvēts par "aklo koku", tādēļ, ka nav pamanījis ne pavasara, ne rudens iestāšanos, jo pumpuri tam raisījušies vēlāk, bet lapas nobirušas agrāk nekā visiem citiem kokiem, paliekot stāvam kails. Senos laikos no oša izgatavotas laivas, jo "aklais" esot vieglāk vadāms.

Ezotērika
Ap osi grozās viss, tas ir centra koks. Osis palīdz izzināt apkārtējo pasauli, spēj mainīt cilvēka domāšanu. Ja cilvēkam ir kādas problēmas, kam viņš neredz risinājumu, vajag kontaktēties ar osi, un tad šo problēmu cilvēks ieraudzīs no cita skatupunkta.

Druīdu jeb gallu horoskops

Pēc druīdu horoskopa katram cilvēkam jeb tā dzimšanas datumam, atbilst kāds koks (pavisam ir 22 koki, kas sadalīti noteiktos gada periodos) un tam piemīt šī koka pamatiezīmes.

Osis

Cilvēki Oši dzimuši no 25. V līdz 3. VI - Dvīņu zīmē un no 22. XI līdz 1. XII - Strēlnieka zīmē.

Osis ir stiprs un elegants koks ar nepiespiestām un brīvām kustībām.

Osim ir enerģisks raksturs, viņš ir ļoti prasīgs, tāpēc ar viņu ir grūti sadzīvot.

Osis ignorē jebkurus parastos dzīves ierobežojumus, viņš ļoti labi zina, ko vēlas, un vēl labāk – ko nevēlas. Ja Osis gribēs būt laimīgs, tad sabradās savā ceļā visu, kas to kavēs.

Osis ir egoists, bet nav skopulis un labprāt dalās visā, kas viņam pieder. Viņš vēlas, lai par viņu rūpējas un domā. Dzīvos tikai tādos apstākļos, kādus pats sev izvēlēsies. Viņš nav vājas gribas cilvēks. Osim ir attīstīta pienākuma apziņa. Viņš lepojas ar saviem panākumiem un ir patmīlīgs attiecībā uz savu laimi.

Osis ir inteliģents, izdomas bagāts un ar attīstītu intuīciju. Viņš ir saprātīgi vērīgs un vienmēr mazliet spēlējas ar likteni. Osis allaž ir labvēlīgs, viņa ēnā var droši paslēpties.

Osis reti kļūdās savas kopdzīves veidošanā, visbiežāk tā viņam izdodas. Viņš prot izvēlēties un izsver visus "par" un "pret". Mīlestībā Osis ir tālredzīgs, samērā uzticīgs un apveltīts ar apbrīnojamām priekšnojautas spējām.

Osis ilgi atceras apvainojumus un nodarītu pārestību. Viņš gan spēj piedot, bet nespēj aizmirst.

Dzīvesbiedram, ja tas mīl mierīgu dzīvi, jāizvairās no situācijām, kurās tiek aizskarta Oša patmīlība un pašcieņa.

Osis bieži dara divus vai pat vairākus darbus vienlaikus, un viņa smadzenes ir spējīgas strādāt ilgstoši, bet tikai tad, ja ir redzams gala iznākums. Osim jāatceras, ka vienmēr un visam ir nepieciešama mēra izjūta.