Parastais osis (Fraxinus excelsior)

Parastais osis (Fraxinus excelsior)

Dažos vecākos literatūras avotos parastais osis tiek saukts arī par augstais osis.

Koka sugas (parastais osis) nosaukums citās biežāk sastopamajās valodās,

angļu: European Ash

dāņu: Almindelig Ask

franču: frêne élevé

igauņu: harilik saar
itāļu: frassino maggiore

krievu: Ясень обыкновенный

lietuviešu: paprastasis uosis

norvēģu: ask
spāņu: fresno común

vācu: Gemeine Esche

zviedru: ask

Parastā oša morfoloģija

Morfoloģija

Parastais osis ir vasarzaļš lapu koks ar plašu vainagu. Tas spēj sasniegt 15 - 40 m augstumu. Tam ir taisns un slaids stumbrs. Miza jauniem kokiem ir zaļganpelēka, kaila un gluda, bet veciem kokiem tumši pelēka vai brūngana, saplaisājusi. Zari ir stāvi vai nokareni. Pumpuri pretēji, melni ar īsiem un brūniem matiņiem. Lapas pretējas, plūksnaini saliktas. Osis zied aprīlī, maijā pirms lapu plaukšanas. Ziedu ķekari ir nokareni, sakārtoti pušķos lapu žāklēs, bez apziedņa. Divdzimumu ziedos ir divas putekšņlapas un viena auglenīca. Auglis ir iegarens ar lidspārniņu, parādās pirms izplaukst lapas, nogatavojas ziemā un nobirst ziemas vidū. Osim ir spēcīga un plaša sakņu sistēma, kas dziļumā veido enkurveida saknes. Tāpēc osi vētrām ir tikpat grūti pievārēt kā ozolu. Tie vislabāk aug auglīgā, ar slāpekli bagātā augsnē. Vecajiem ošiem ap stumbru bieži vien ir redzami vareni virszemes saaugumi, kas veido vienotu masīvu pamatu ap koku.

Izplatība
Savvaļā parastais osis aug Eiropā, Kaukāzā, Mazāzijā un citur jauktu koku mežos, bet to stāda arī dārzos, parkos un stādījumos apdzīvotu vietu tuvumā. Kaut gan osis ar savām spēcīgajām sakņu ķetnām ir nevēlams kaimiņš citiem kokiem un stādīšanai dārzos. Parastais osis ir bieži sastopams koks arī Latvijā. Lai arī tā mežu platības, salīdzinājumā ar vēsturisko stāvokli, mūsdienās ir krietni samazinājušās. Var tēlaini sacīt, ka osim ir aristokrātiski dienvidzemju radi, jo mūsu parastais osis pieder pie olīvkoku dzimtas, kurā ir 65 ošu sugas. Šīs izcelšanās dēļ osis ir jutīgs pret pavasara salnām un tas vēlu salapo.

Ekoloģija
Osis ir lēnaudzīgs koks (lai arī pirmos 50 gadus tas aug ļoti strauji), tā briedums iestājas krietni vēlāk. Turklāt šīs koka sugas izplatību ierobežo prasīgums pēc labvēlīgākiem vides jeb augšanas apstākļiem salīdzinājumā ar ātraudzīgajām koku sugām, kuras labāk spēj pielāgoties dažādās vidēs. Parastā oša vidējais mūža ilgums dabiskā mežā ir 170 gadi, bet pētījumi liecina, ka koka mūža faktiskais ilgums mūsu klimata joslā ļoti labvēlīgos apstākļos var pat divreiz pārsniegt šīs koka sugas vidējo mūža ilgumu, sasniedzot pat 400 gadus.

Koksnes raksturojums

Osis pieder pie kodolkoku sugas, kurai kodols atšķirībā no apkārtējās koksnes (aplievas) ir tumšākā krāsā. Kodols ir gaiši pelēkbrūns, ar iesārtu, violetu vai dažkārt zaļganu nokrāsu. Gala griezumā kodola forma ir neregulāra. Aplieva ir plata, balta, ar dzeltenīgu vai iesārtu nokrāsu. Pāreja no kodola uz aplievu ir pakāpeniska.

Gadskārtas ir viegli saskatāmas visos griezumos. Osis ir ar aplocēs grupētām trahejām - lielās trahejas (var saskatīt ar neapbruņotu aci - to diametrs pārsniedz 0,2 mm) vairākās rindās veido gadskārtu agrīnās koksnes aploces. Daudzas no trahejām ir aiztillojušās. Vēlīnajā koksnē sīkās trahejas (ar diametru līdz 0,2 mm) veido punktveida zīmējumu - gaiši, neregulāri izvietojušies punktiņi. Gadskārtas robežas tuvumā šie punktiņi saplūst īsās, gadskārtas virzienā esošās svītriņās. Trahejas var būt garumā no apmēram 10 cm līdz 18 m.

Koksnes staru ir ļoti daudz un ļoti šauri (nav saskatāmi ar neapbruņotu aci). Precīzā radiālajā griezumā var veidot spīdīgas josliņas un punktiņus.

Osim ir augstvērtīga koksne, ar smalku un skaistu tekstūru. Tā ir smaga (vidēja blīvuma koksne, tās blīvums pie 12 % standartmitruma ir 675 kg/m³), ar labiem stiprības radītājiem (pārspēj ozolu triecienlieces un bīdes testos), cieta, elastīga, plastiska, izturīga pret triecieniem. Labi apstrādājama, dod gludu virsmu, nerāda skabargas. Piemērota līmēšanai, krāsošanai, pulēšanai.

Koksne žūst lēni, rūk mēreni. Tilpuma rukumu koeficients 0,53. Ātri žāvējot, tā plaisā.

Oša koksne ir trupes izturīga.

Pēc savām īpašībām ošus var uztvert kā radniecīgus ozoliem - cieti, stipri, spēcīgi koki, kaut ir pavisam no citas dzimtas. Turpretī Amūras korķa koka koksne pēc sava izskata un uzbūves atgādina oša koksni.

Oša koksne izmantojama mašīnbūvē, transportlīdzekļu korpusiem, drāztajam finierim, parketam, liektiem izstrādājumiem, kāpņu margām, krēsliem, mēbelēm, virpojumiem, sporta piederumiem, airiem, lauksaimniecības inventāram, instrumentu rokturiem, darbarīku kātiem (āmuriem, cirvjiem, lāpstām).

Ārstniecībā izmanto

Lieto lapas un mizu. Lapas ievāc maijā, jūnijā. Tām izņem vidus dzīslu, bet atlikušo daļu izkaltē. Mizu ievāc agri pavasarī. Augs ir nedaudz indīgs!

Ķīmiskais sastāvs (uzturvērtība)

Lapas satur C vitamīnu un ēterisko eļļu, sēklas - B vitamīnu, miza - miecvielas.

Medicīniskā iedarbība

Preparātiem, kas gatavoti no oša piemīt savelkoša, sāpes mazinoša, brūču dziedējoša iedarbība, kā arī diurētiskas un nieru darbību uzlabojošas īpašības, tāpēc tie noder pie organisma attīrīšanas. Lieto arī cērmju izdzīšanai.

Lietošanas veids, pagatavošana un devas

Iekšķīgi,
pie locītavu un muskuļu slimībām (artrīta u.c.).
kā diurētisku līdzekli pie reimatisma, radikulīta
- uz 2 glāzēm verdoša ūdens ņem 1 ēdamkaroti drogas, lieto pa 1/2 glāzei 3 reizes dienā.
- uzlējumu 20 : 200 lieto pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā.
kā diurētisku un nieru darbību uzlabojošu līdzekli, pie organisma attīrīšanas un reimatisma
- kaltētu lapu uzlējumu.
pie hroniskiem elpas ceļu iekaisumiem, klepus, drudža, pie malārijas
- mizu vai jaunu dzinumu novārījumu.
pie malārijas
- mizu preparātus.
kā caurejas līdzekli
- mizu novārījumu.

Uzlējuma jeb tējas pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti kaltētu lapu uz 1 glāzi ūdens (dienas deva). Karsē ūdens peldē 15 min, ļauj ievilkties 30 min, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1/4 glāzei 4 reizes dienā.

Homeopātiskās tinktūras pagatavošanai ņem l ēdamkaroti kaltētu mizu uz 200 ml degvīna. Ļauj ievilkties 7 dienas, periodiski sakratot, tad izfiltrē un lieto pa 25 - 30 pilieniem 3 reizes dienā, atšķaidot ar nelielu ūdens daudzumu.

Ārīgi,
pie brūču dziedēšanas
- uzliek lapas vai jaunu tikko norautu mizu ar mitro iekšējo pusi pret ķermeni, maina 2 - 4 reizes dienā.
pie lēni dzīstošām brūcēm un čūlām
- apkaisa slimības skartās vietas ar kaltētu lapu pulveri.

Latvijas dižākie oši

Varētu domāt, ka vecie oši izaug tikpat resni kā dižie ozoli. Taču nē. Dižo ošu Latvijā ir ļoti maz - tikai 2,4 % no visa dižkoku skaita. Visvarenākā stumbra osis Latvijā (Medzeru osis) aug netālu no Talsiem Dundagas pagastā pie Medzeru mājām. Pavisam citāda rakstura osis (Zīlēnu osis) aug Platones pagasta Zīlēnos Platones upītes krastā pie gleznotāja Ģederta Eliasa memoriālā muzeja. Zīlēnu osi ir grūti aprakstīt vārdos, tas būtu jārāda vislabāk filmā vai videolentē. Visgarākais Latvijas osis bija izaudzis pie Slīteres Zilokalnu kraujas. Tā stumbra apkārtmērs bija 4,9 m, bet augstumā pacēlās 33 metrus. Šo osi kā īpašu brīnumu raksturoja arī Staņislavs Saliņš savā grāmatā "Latvijas dižkoki un retie koki", kas izdota 1974. gadā. Slīteres Zilokalnu pakājē aug visgarākie oši Latvijā. Savdabīgs divstumbru osis ar sakņu kalnu aug Ozupīnes parkā Ciblas pagastā. Bet netālu no Jelgavas, Vilces pagastā Blankenfeldes muižas parkā aug Spēka osis.

Medzeru osis

Medzeru osis

Suga:	Parastais osis (Fraxinus excelsior)
Stumbra apkārtmērs:	P = 6,3 m
Augstums:	H = 25 m
Vainaga projekcija:	S = 400 m2
Vecums:	250 gadi
Attālums no galvaspilsētas:	155 km
Adrese:	Talsu raj., Dundagas pag., Dundagas - Ģibzdes ceļa labajā pusē, Medzeru māju dārzā
Koordinātas:	57°26'57'', 22°19'00''

Par Medzeru osi lepni jāteic: atrasts resnākais osis Latvijā!

Kā lai netic, ka mūsu Tēvzeme patiešām ir dižkoku brīnumzeme! Jau 50 gadus dižkokus meklē, mēra un reģistrē mežsargi, dendrologi, biologi, vides inspektori, novadpētnieki. Nezināmu varenāko koku meklēšana un jauni atklājumi laikam nekad nebeigsies, jo rosīties uzsāk jau trešā dižkoku meklētāju paaudze.

2008. gada pavasarī fonda "Dabas retumu krātuve" eksperts Ansis Opmanis atklāja Latvijas resnāko dižosi Dundagas pagastā neapdzīvoto Medzeru māju aizaugušajā dārzā.

Osis izskatās kā dramatisks džungļu koks pamestā un aizaugušā indiāņu dzīves vietā. Augļu dārzs ir pārmežojies, ap dižosi plašā apkārtnē samests gandrīz vai 0,5 m biezs sadzīves priekšmetu un pudeļu klājiens kā vesels kādas (ne)civilizācijas kultūrslānis. Pa vidu stāv osis ar melnu, milzīgu, pārogļotu rētu krūtīs. 2 m platais un 4,7 m augstais dobums izveidojies jau sen, proti, kad osim nolūza otra puse.

Dižosis aug sīkas gravas malā, kas visa sulo no melniem, dubļainiem avotiem. Tāda vieta ošiem patīk. Medzeru osis par avoksnāju pārmetis stipru virszemju sakņu tiltu līdz 3 m tālu. Kaut smagi ievainots, vecais dižkoks lepni stāv savā vietā kā pārliecināts zemes sargs. Tā vainags ir gana kupls un augsts. No vainaga zaļo aptuveni četras piektdaļas, nokaltuši apakšējie zari, jo ap osi ir saauguši citi koki.

Medzeru osim ir sarežģīti noteikt precīzu apkārtmēru, jo tā stumbrs nav īsti cilindrisks, bet gan nelīdzens un ļoti maina resnumu atkarībā no mērījuma augstuma un slīpuma.

Līdz šim zināmā Latvijas resnākā Zīlēnu oša apkārtmērs ir 5,9 metri (arī tam pareizi nomērīt stumbru ir diezgan grūti. Tātad jaunatrastais Medzeru dižosis par 40 cm pārspēj iepriekšējo rekordistu.

Interesants ir Medzeru mājvārds, kas nozīmējot "medus dzērāji" (šejienes mežos, esot bijušas mājas ar vārdu "Vācdzeri", kas nozīmē "vāc un dzer", un arī "Labdzeri", kas nozīmē "labi dzer"). Medzeru skaidrojums nav nemaz tik tālu jāmeklē - pēc 5 un 7 km caur Dundagas mežiem ziemeļrietumu virzienā ir kultūrvēsturiski, lietišķi pierādījumi, proti, četras senās dravu priedes (Kaziņu doru priede) ar bišu dorēm un tajās iekaltām senču maģiskās aizsardzības zīmēm. Vietvārdi un vecie koki liecina, ka arhaiskā bišu dravošana ar doru izciršanu dzīvo koku stumbros Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē ir saglabājusies līdz pat XX gadsimtam.

Kā atrast?

Vīcežu osis

Vīcežu osis

Suga:	Parastais osis (Fraxinus excelsior)
Stumbra apkārtmērs:	P = 5,7 m
Augstums:	H = 27 m
Vainaga projekcija:	S = 260 m2
Vecums:	230 gadi
Attālums no galvaspilsētas:	115 km
Adrese:	Talsu raj., Lībagu pag., Vīcežu māju pagalmā
Koordinātas:	57°12'49'', 22°34'40''

Vīcežu dižošus (tolaik bija trīs) pirmoreiz Guntis Eniņš atklāja 1976. gadā. Lielais osis pie pilsmuižas dzīvojamās ēkas toreiz bija 4,9 m resns. Tolaik tas kļuva par resnāko Latvijas osi. Patlaban Vīcežu osis ar savu stumbra apkārtmēru 5,7 m ir trešais resnākais Latvijā.

2001. gadā atklājās, ka Vīcežu oša stumbram 40 x 40 cm lielā platībā ir norauta miza, otras rētas izmēri 18 x l5 cm un vēl piecas mazākas rētas. Valsts nozīmes dižkokam nācās ciest tāpēc, ka toreizējais Vīcežu saimnieks ap savu māju iekārtoja tādu kā mazu atrakciju parku - 20 šūpoles un dažādas citas izklaides ierīces. Lielās šūpoles bija iekārtas tieši lielā oša zarā, un šūpoļu cilpas rīvēja dižā oša zaru.

Īstas šausmas notika tajā pašā gadā turpat pie Vīcežiem. Šosejas malā tika nozāģēti trīs valsts nozīmes dižoši un vēl daži dižo ošu kandidāti. Ar to tika iznīcināts lielākais dižo ošu vienkopu grupējums Latvijā. Jau ilgi pirms tam, proti, 1979. gadā, šeit, paplašinot iebraucamo šoseju Talsos, tika iznīcināta lielāko ošu kultūrvēsturiskā aleja Baltijā. Tā nu vecais Vīcežu ošu tēvs šeit palicis viens pats, bez saviem brāļiem un dēliem. Viņam laimējies, jo neaug pie šosejas. Vīcežu ošus 2001. gadā noziedzīgi nozāģēja ceļa daļa saziņā ar Talsu rajona Lībagu pagasta padomes priekšsēdētāju Māri Ārbergu, bet krimināllieta tā arī netika ierosināta.

Tagad Vīcežos ir cits saimnieks. Jaunais mājas īpašnieks vecajam osim pāri nedara. Turpat netālu reizēm redzami rūķīšu zirdziņi - poniji, bet nedaudz tālāk kalnā ganās alpakas, kuras ar saviem garajiem kakliem un cilvēcīgi lielajām acīm var apburt katru jūtīgāku cilvēku.

Kā atrast?



Zīlēnu osis

Zīlēnu osis

Suga:	Parastais osis (Fraxinus excelsior)
Stumbra apkārtmērs:	P = 5,9 m
Augstums:	H = 22 m
Vainaga projekcija:	S = 540 m2
Vecums:	200 gadi
Attālums no galvaspilsētas:	60 km
Adrese:	Jelgavas raj., Platones pag., pie Zīlēnu mājām (Eliasu dzimtas muzeja)
Koordinātas:	56°30'11'', 23°40'26''

Zīlēnu osis - otrs resnākais Latvijā. Pēc vainaga - pats kuplākais no Tēvzemes dižošiem. Šo dīvaino koku, Guntis Eniņš meklēdams kopā ar novadpētnieku Voldemāru Birznieku, atrada 1981. gadā. Toreiz stumbra apkārtmērs zem zariem bija 5,47 metri. Izmērīt oša patieso resnumu nav viegli, jo koks vainagā sadalās zemu, ap mērījuma vietu tam ir lielie zari un puni. Pirmais žuburs jau 1 m augstumā.

Zīlēnu osis atgādina milzīgu krūmu. Parasti lielie, vecie oši ir augstu stumbru koki ar taisniem zariem, bet šis ir pavisam neparasts – bez centrālās galotnes, zari izlocīti elkoņos kā vecam ozolam. Izpletis zarus gluži kā pāvs asti. Pa gabalu izskatās, ka tur būtu vesela koku grupa. No putna lidojuma šis osis droši vien izskatās pēc zaļas, milzīgas bumbas.

Zīlēnu dižosis savas sazarošanās un kuplā vainaga dēļ jāieskaita arī brīnumkoku (savdabīgo koku) grupā. Aptuveni 1995. gadā zemākais zars nozāģēts vai bijis nolauzts, tomēr izmērīt stumbra apkārtmēru tik un tā ir ļoti sarežģīti. Tagad lielā zara vietā izveidojusies trupe, pamazām draud izveidoties dobums.

Osis aug Platones upes līkumā pie 1887. gadā celtajām LPSR tautas mākslinieka (gleznotāja) Ģederta Eliasa un mākslas zinātnieka Kristapa Eliasa dzimtas mājām, kur mūsdienās ir iekārtots memoriālais muzejs. Mākslinieku vēsturiskā dzīves vieta aplūkojama tikai no ārpuses, apmeklētājiem pieņemšanas stundas nav paredzētas.

Turpat netālu, 50 m uz dienvidiem no klētiņas, aiz grāvīša, starp citiem bērziem aug arī bērzs, ko kādreiz, viesodamies Zīlēnu mājās, iestādījis Tautas dzejnieks Jānis Rainis (īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns).

Kā atrast?



Literatūras avotos
Rakstnieks un dzejnieks Alberts Caune par ošiem grāmatā "Silpurene", izdota 1987. gadā, raksta: "Slaidi vīri iebrūnās, pelēkās, gaišpelēkās drēbēs, dimdošām un skanošām krūtīm". Tautas teikās un pasakās osis tiek dēvēts par "aklo koku", tādēļ, ka nav pamanījis ne pavasara, ne rudens iestāšanos, jo pumpuri tam raisījušies vēlāk, bet lapas nobirušas agrāk nekā visiem citiem kokiem, paliekot stāvam kails. Senos laikos no oša izgatavotas laivas, jo "aklais" esot vieglāk vadāms.

Ezotērika
Ap osi grozās viss, tas ir centra koks. Osis palīdz izzināt apkārtējo pasauli, spēj mainīt cilvēka domāšanu. Ja cilvēkam ir kādas problēmas, kam viņš neredz risinājumu, vajag kontaktēties ar osi, un tad šo problēmu cilvēks ieraudzīs no cita skatupunkta.

Druīdu jeb gallu horoskops

Pēc druīdu horoskopa katram cilvēkam jeb tā dzimšanas datumam, atbilst kāds koks (pavisam ir 22 koki, kas sadalīti noteiktos gada periodos) un tam piemīt šī koka pamatiezīmes.

Osis

Cilvēki Oši dzimuši no 25. V līdz 3. VI - Dvīņu zīmē un no 22. XI līdz 1. XII - Strēlnieka zīmē.

Osis ir stiprs un elegants koks ar nepiespiestām un brīvām kustībām.

Osim ir enerģisks raksturs, viņš ir ļoti prasīgs, tāpēc ar viņu ir grūti sadzīvot.

Osis ignorē jebkurus parastos dzīves ierobežojumus, viņš ļoti labi zina, ko vēlas, un vēl labāk – ko nevēlas. Ja Osis gribēs būt laimīgs, tad sabradās savā ceļā visu, kas to kavēs.

Osis ir egoists, bet nav skopulis un labprāt dalās visā, kas viņam pieder. Viņš vēlas, lai par viņu rūpējas un domā. Dzīvos tikai tādos apstākļos, kādus pats sev izvēlēsies. Viņš nav vājas gribas cilvēks. Osim ir attīstīta pienākuma apziņa. Viņš lepojas ar saviem panākumiem un ir patmīlīgs attiecībā uz savu laimi.

Osis ir inteliģents, izdomas bagāts un ar attīstītu intuīciju. Viņš ir saprātīgi vērīgs un vienmēr mazliet spēlējas ar likteni. Osis allaž ir labvēlīgs, viņa ēnā var droši paslēpties.

Osis reti kļūdās savas kopdzīves veidošanā, visbiežāk tā viņam izdodas. Viņš prot izvēlēties un izsver visus "par" un "pret". Mīlestībā Osis ir tālredzīgs, samērā uzticīgs un apveltīts ar apbrīnojamām priekšnojautas spējām.

Osis ilgi atceras apvainojumus un nodarītu pārestību. Viņš gan spēj piedot, bet nespēj aizmirst.

Dzīvesbiedram, ja tas mīl mierīgu dzīvi, jāizvairās no situācijām, kurās tiek aizskarta Oša patmīlība un pašcieņa.

Osis bieži dara divus vai pat vairākus darbus vienlaikus, un viņa smadzenes ir spējīgas strādāt ilgstoši, bet tikai tad, ja ir redzams gala iznākums. Osim jāatceras, ka vienmēr un visam ir nepieciešama mēra izjūta.

Izmantotā literatūra
1. Andris Ābelītis. Augi un veselība. Rīga: Avots, 1997.
2. Guntis Eniņš. 100 dižākie un svētākie. Rīga: Lauku Avīze, 2008.
3. Leonards Līpiņš. KOKSNES PARAUGU NOTEIKŠANA UN RAKSTUROŠANA. Jelgava: LLU, 2007.
4. Niko Fermēlens. DERĪGIE AUGI ENCIKLOPĒDIJA. Rīga: Zvaigzne ABC, 2003.
5. Normunds Priedītis. AUGU DZĪVE. Rīga: Zvaigzne ABC, 2008.
6. Regīna Rožkalne. Koki - veselības un enerģijas avots. Rīga: Pētergailis, 2006.

P.S. Atsauces uz precizējošo, papildinošo un paskaidrojošo informāciju, kas izmantotas raksta tapšanas gaitā, izmantotās literatūras sarakstā netiek sniegtas, jo tās var būt pārāk daudz un maznozīmīgas, lai tiktu pieminētas. Pieminēti ir tikai galvenie jeb pamata informācijas avoti.